LNO direktors Andrejs Žagars preses konferencē pauda gandarījumu, ka tiek turpināta ideja sākt jauno sezonu ar latviešu operas jauniestudējumu un šoreiz sezona tiks sākta ar komponista Andra Dzenīša operas «Dauka» koncertuzvedumu.

«Mēs uzskatām, ka Latvija ir labākā vide, kur pirmo reizi iestudēt un izrādīt latviešu autoru darbus,»

sacīja Žagars. «Dauka» pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos 7.septembrī uz LNO Lielās skatuves, bet pēc tam tā vēl būs skatāmas divas reizes - 22.septembrī un 2013.gada Rīgas operas festivāla programmā.

Kā atzina LNO direktors, ja skatītājiem būs interese, tad izrāžu skaits tiks papildināts. No viņa teiktā izriet, ka gan sabiedrība, gan mediji pieprasa, lai tiktu veidoti latviešu autoru darbi, taču paši tos tik labprātīgi nemaz neapmeklējot. Žagara 16 operas vadīšanas gados nācies piedzīvot, ka latviešu autora iestudējumi savu dzīvi uz skatuves beidz ar 263 līdz 270 pārdotām biļetēm.

Viena no izcilākajām latviešu operām Romualda Kalsona «Pazudušais dēls» beidz dzīvi ar 263 pārdotām biļetēm. Ievērojot to, ka «Pazudušais dēls» ir viena no labākajām operas izrādēm, tad esam nolēmuši, ka 2014.gadā tā pie skatītājiem atgriezīsies jaunā režijā, pauda Žagars.

Komponists Dzenītis atklāja, ka sapnis par «Daukas» radīšanu bijis kopš 2007.gada un viņam ir prieks, ka beidzot tas novests līdz reālai darbībai. «Ar katru mēģinājumu priecājos par to, ko redzu un dzirdu uz skatuves. Rakstot mūziku, bija lomas, kuras rakstīju īpaši solistiem. Piemēram, Daukas lomu rakstīju Armandam Siliņam, Andris Lapiņš tēlos klibo skolotāju, Kristīne Gailīte būs meitenīte, bet Ieva Parša atveidos Daukas māti,» stāstīja komponists.

Dzenīša operas galvenais varonis ir arhetipiskais apvāršņa bezgalīguma meklētājs, kura ceļš ir reizē ekstāze un katastrofa.

Šoreiz Dauka vairs nav naivs bērns, bet gan pieaudzis cilvēks, kura izaicinošie meklējumi gara pasaules plašumos, prom no merkantilās sabiedrības, sastop nepārvaramu pretestību.

Libretu pēc Sudrabu Edžus stāsta motīviem veidojis Kārlis Vērdiņš. Operas koncertuzveduma diriģents būs Aigars Meri, režisore - Ināra Slucka, māksliniece - Katrīna Neiburga, horeogrāfe - Elita Bukovska.

Jaunajā sezonā priecāsimies tikties ar māksliniekiem, kuri savus pirmos karjeras soļus spēruši LNO un patlaban ir pieprasīti mākslinieki pasaules vadošajos opernamos. Tāpat Rīgā viesosies citu valstu operas zvaigznes, akcentēja Žagars.

Latvijas solistu zvaigžņu parāde sāksies jau septembrī, kad divās Pētera Čaikovska «Pīķa dāma» izrādēs dziedās tenors Aleksandrs Antoņenko. Viņam izrādēs pievienosies Krievijas leģenda un operas dīva Jeļena Obrazcova. Pēc pagājušajā gadā veiksmīgā koncerta Lielajā ģildē

ar solokoncertu operā septembra beigās viesosies Marina Rebeka,

savukārt novembrī pēc debijas Londonas Koventgārdenā Kristīne Opolais LNO atkal izpildīs lomu, kas viņai savulaik atvēra daudzas durvis - Mimī Džakomo Pučīni «Bohēmā».

Oktobrī otro reizi LNO uz skatuves uzstāsies Birmingemas simfoniskais orķestris un diriģents Andris Nelsons, kurš savas radošā gaitas sācis kā LNO galvenais diriģents. Savukārt Inga Kalna, kuru pasaule iepazinusi kā universālu dažādu stilu vokālās mūzikas interpreti, uz LNO skatuves būs redzama Nikolaja Rimska-Korsakova «Cara līgava» izrādēs, kur spēlēs kopā ar baritonu Samsonu Izjumovu.

Savukārt decembrī ar solo koncertu uz LNO skatuves atgriezīsies Inese Galante, bet decembra beigās klausītājus priecēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un izcilās latviešu operdziedātājas Elīnas Garančas koncerts.

Operas direktora padomnieks mākslinieciskajos jautājumos Artūrs Maskats skaidroja, ka operas jaunā sezona no sava piedāvājumu klāsta solās būt nopietna, bet jo īpašs prieks ir, ka sezona iesākas ar latviešu oriģinālmūziku, kas būs nopietns skaņdarbs.

Decembrī jaunā sastāvā pirmizrādi piedzīvos Džakomo Pučīni operas «Toska» atjaunojums, kas solās kļūt par vienu no skaistākajām un vērienīgākajām izrādēm, kas sagaida skatītājus.

Atzīmējot Bendžamina Britena 100 gadu jubileju, sadarbībā ar Rīgas Doma kora skolu, janvārī tiks izrādīta Britena opera bērniem divos cēlienos «Spēlēsim operu «Mazais skursteņslauķis»». Savukārt martā atjaunojuma pirmizrādi piedzīvos Riharda Vāgnera opera «Reinas zelts». Svinot Vāgnera 200 gadu jubileju,

2013.gadā Rīgas Operas festivālā tiks izrādītas visas četras cikla «Nībelungu gredzens» operas.

Līdz šim vienīgo reizi šis cikls Rīgā tika iestudēts 1902.gadā.

Jaunajā sezonā būs arī kamermūzikas koncerti, kas ieguvuši jau savu patstāvīgo klausītāju uzmanību, savukārt, atzīmējot Jāzepa Vītola 150 gadu jubileju, LNO sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju (JVLMA) piedāvās trīs komponista solodziesmu koncertus ar latviešu dzejnieku vārdiem. Koncertos uzstāsies gan LNO solisti, gan talantīgākie JVLMA studenti. Jaunajā sezonā būs arī LNO kora koncerts, Vecgada koncerti, notiks arī ķīniešu tenora Vorena Moka koncerts un ikgadējā AS «Latvijas gāze» Gada balvas pasniegšanas ceremonija.

Iestudējumus diriģēs jaunais un talantīgais diriģents Valdis Butāns, kā arī

pēc piecu gadu pauzes Rīgā atkal diriģēs Gints Glinka - viņam uzticēts nodiriģēt vairākas «Donžuana» izrādes.

Skatītājus ar jauniem iestudējumiem priecēs arī Latvijas Nacionālais balets, kas jaunajā sezonā svinēs savu 90 gadu jubileju. Jau oktobrī pasaules pirmizrādi piedzīvos laikmetīgās dejas izrāde - Viljama Šekspīra «Otello» Allas Sigalovas horeogrāfijā, bet decembrī ar vērienīgu Galā koncertu tiks atzīmēta Latvijas Nacionālā baleta jubileja. Šajā koncertā tiks izdejoti spilgtākie LNO baleta izrāžu fragmenti un uz skatuves būs redzami visi Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki, norādīja baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Februārī pie skatītājiem atgriezīsies baleta viencēliens «Karmena» poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora horeogrāfijā ar Žorža Bizē un Rodiona Ščedrina mūziku. Vienlaikus ar to pirmizrāde gaidāma mūsdienu horeogrāfijas leģendas nīderlandieša Hansa van Mānena baleta viencēlienam «5 tango» ar Astora Pjacollas mūziku. «Karmena. 5 tango» pirmizrāde notiks 14.februārī, un tajā uzstāsies pasaules klases primabalerīna Uļjana Lopatkina, bet pēc tam dejotāji dosies uzreiz uz Krieviju, lai ar šo izrādi piedalītos Lopatkinas koncertā.

Savukārt aprīlī sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo baletu pirmizrādi piedzīvos argentīniešu horeogrāfa Maurisio Vainrota balets «Ilgu tramvajs» ar Bēlas Bartoka mūziku. Tenesija Viljamsa klasiskās lugas ekspresīvais, jutekliskuma caurstrāvotais lasījums tika atzīts par labāko dejas iestudējumu Dienvidamerikā.

«Jaunajā sezonā baleta izrādes būs spraigas un laikmetīgas, jo klasisko baletu līdz šim jau esam iestudējuši,» sacīja Leimanis.

Nacionālā baleta trupa jaunajā sezonā dosies arī viesizrādēs. Viesizrādes plānotas Somijā, Spānijā, Itālijā un Krievijā.