Sakas mežniecības mežzinis Andris Zaļkalns zina teikt, ka zemnieki mēdzot ierīkot arī visai sarežģītas sistēmas, kas ar sirēnu vai troksni reaģē uz kustību. "Cik zinu, rūpnieciski gan tādas pie mums neražo un laikam no ārzemēm arī neiepērk," viņš atzīst.
A. Zaļkalns spriež, ka ķīmiskos dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļus jeb repelentus vajadzētu pārdot vietās, kur lauksaimnieki iegādājas arī citu lauksaimniecības ķīmiju: "Tie taču arī ir augu aizsardzības līdzekļi!".
Piebarošanas vietās ieteic nemedīt
Veterinārmedicīnas doktors Jānis Uzuleņš skaidro, ka meža, cūkas ir apveltītas ar labu atmiņu un ilgi atceras vietas, kur sajutušas draudus. Šai atziņai piekrīt arī
V. Lūsis un ieteic medniekiem sēsties ar lauksaimniekiem pie sarunu galda, lai izspriestu, kur labāk izvietot dzīvnieku piebarošanas lauciņus. "Piemērotākās vietas tam būs dziļāk meža masīvos, kur dzīvniekus nekas netraucē. No medībām šajās vietās noteikti jāatsakās," uzsver V. Lūsis. Pašlaik diemžēl mednieku kolektīvi bieži ierīkojot piebarošanas vietas mežmalās un to tuvumā iekārtojot torņus vai luktas gaides medībām. "Skaidrs, ka tramdītās cūkas meklēs mierīgāku vietu, kur baroties, un dosies tur, kur ēdamais vieglāk atrodams. Tagad bieži vien konflikti starp zemniekiem un medniekiem ir, bet dialoga nav." V. Lūsis spriež, ka lielo zemes platību apsaimniekotāji arī varētu atvēlēt kādus desmit hektārus nomaļāk esošu lauku un apsēt to, lai piesaistītu mežacūkas un briežus. Nelietot tur ķīmiju un vienoties ar medniekiem, ka vasaras sezonā tur nemedīs.