Sestdien Dailes teātrī notika Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča muzikālās drāmas "Priekules Ikars" pirmizrāde.
Muzikālā drāma "Priekules Ikars" (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas ir ne tikai stāsts par notikumiem 17.gadsimta Kurzemē, bet arī par šodienas aktuālām problēmām.
Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte drāmu "Priekules Ikars" uzrakstīja 2007.gadā, bet tagad tā esot kļuvusi daudz aktuālāka. "Izrādās, man piemīt gaišreģes spējas, bet žēl, ka es varu paredzēt notikumu attīstību tikai divus gadus uz priekšu," žurnālistiem preses konferencē teica Zālīte.
Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča jaundarbs skatītājus aizvedīs uz 17.gadsimta beigām, kad kalēja smēde kļuva par vietu vienreizīgam eksperimentam. Progresīvais Priekules muižas īpašnieks Frīdrihs Heinrihs fon Korfs Kurzemes nākotni redzēja augstos vīros no zemas kārtas un gaišos prātos no tumšām būdām.
Jau tūkstošiem gadu cilvēki raugās uz putniem debesīs un sapņo par lidošanu. Sengrieķu teikas vēsta par nesaprātīgo Ikaru, kurš pacēlies pārāk tuvu saulei, kas izkausējusi viņa vaska spārnus. Bet latviešu senās leģendas slēpj stāstu par Priekules muižas neparasto kalēju, kurš apņēmies izkalt spārnus, kas neizkūst saulē. Viņam ir iespēja ievadīt jaunu laikmetu un kļūt par pirmo cilvēku, kas pārvarēs zemes smaguma spēku un paliks dzīvs.
Taču jau senatnē cilvēki zināja, ka cilvēka ģēnija radītā labirinta ģeometrijas skaistumā slēpjas briesmas. Radošais cilvēks, kurš uzdrīkstas būt citāds, sapņot vairāk, plašāk un augstāk, vienmēr ir apdraudēts. Apkārtējo muižas ļaužu intrigas, skaudība, māņticība un baznīcas ķeceru tiesas apdraud cilvēka prāta vēlmi atrauties no zemes. Bailēs no nezināmā viņi negrib upurēt savu ērto eksistenci neprātīgu ideju īstenošanai. Vienīgais ceļš, kā izbēgt no sava likteņa, - tiekties augšup.
Režisors Mihails Gruzdovs Toma, Priekules muižas kalēja, lomu uzticējis Artim Robežniekam. Viņa līgavu Dārtu atveidos Ilze Ķuzule, bet Frīdrihu Heinrihu fon Korfu – Juris Žagars. Pārējās lomās būs Gints Andžāns (Ješka), Indra Briķe vai Mirdza Martinsone (Ķerumāte), Akvelīna Līvmane, Esmeralda Ermale vai Ligita Skujiņa (Helēna fon Korfa), Gints Grāvelis (Ludviķis), Ivars Auziņš vai Valdis Liepiņš (Vagars), Sarmīte Rubule vai Aija Dzērve (Made), Olga Dreģe (Katrīne), Ilze Vazdika (Lizete), Jānis Paukštello (Mācītājs), Juris Bartkevičs (Grobiņas pilsētas galva un soģis), Harijs Spanovskis (Everss), Pēteris Liepiņš (Veiss), Juris Frinbergs (Fabriciuss), Pēteris Gaudiņš (Tiesas sekretārs), Intars Rešetins, Aldis Siliņš, Lauris Dzelzītis, Lauris Subatnieks (Dragūni) un Artūrs Skrastiņš (Sava darba pratējs).
Jauniestudējuma scenogrāfe ir Anna Heinrihsone, kostīmus veido Kristīne Abika, gaismu partitūru - Māra Vaļikova. Par mūzikas konsultantu aicināts Juris Vaivods, bet kustību konsultante būs Inga Raudinga.