«Tas tak nav šovs, tie nav ne zelta un pat ne bronzas talanti. Ja nav ko rādīt, tad nevajag apkaunot telekompāniju un šo šovu vajadzētu atcelt. Kas tie par talantiem? Ar roku saplēš spuldzi un saka, ka to izdara ar balsi. Jums nav kauns rādīt tādus cilvēkus? Ja Latvija ir izsmelta ar talantiem, tad varbūt tiešām vajadzētu apdomāt, vai tādu šovu var rādīt. Vai ir bijis kāds kaut tuvu līdzīgs grupai PER? Man tiešām kauns skatīties šo raidījumu, un es nesaprotu, kā tiem cilvēkiem nav kauns uz skatuves līst?
Ar cieņu - jūsu lasītājs Oskars»

Neparastu personību šovs

Šova producente Ilze Jansone, komentējot lasītāja Oskara vēstuli, skaidro - atlases kritēriji šovam vienmēr bijuši pilnīgi vienādi: «Meklējam cilvēkus, kas ikdienā dara ko pavisam vienkāršu un parastu, bet savu brīvo laiku velta tam, lai spodrinātu savu talantu; cilvēkus, kas mīl un aizraujas ar to, ko dara, kas «deg» par savu lietu. Lai viņi ir dažādi, pēc iespējas brīnumaināki un neparastāki, lai parādītu, cik dažādi esam un ka ar centību un apņemšanos var sasniegt ļoti daudz.»

Viņasprāt, ar vienkārša Rubika kuba neparastu grozīšanu var pārsteigt visu Latviju. Turklāt, kā norāda Jansone,

šī nav Mūzikas akadēmijas studentu uzņemšana, bet gan cilvēcisku, neparastu talantu un neparastu personību šovs.

Dalībnieku talantus grūti salīdzināt

Taujāta, vai talantu kvalitāte pa šiem gadiem nav kritusies, šova producente uzsver - dalībniekus ir grūti salīdzināt, jo katra sezona ir pilnīgi atšķirīga. «Visiem liels šķērslis ir uztraukums, kas ne vienmēr ļauj parādīt savas spējas uz lielās «Zelta talantu» skatuves.

Ir dalībnieki, kas raidījumā parāda pilnīgi kaut ko citu nekā priekšatlasē, un tas ne vienmēr ir labāk,»

neslēpj producente.

Viņa arī atgādina, ka, piemēram, pirmajā sezonā bijis salīdzinoši daudz breikeru un breika elementu lietpratēju, savukārt šogad tikai vieni dalībnieki rādījuši ko līdzīgu. «Man šķiet, šogad kopumā talanti ir dažādāki un paši dalībnieki - radošāki. Piemēram, iluzionists Juris, Rubika kuba licējs Boriss, ielu vingrotāju sekotāji «Stieņu supermeņi», vēderdejotāja Sintija Vaidere, basketbola «freestyle» meistari «Rey» puiši, kas visi iekļuvuši pusfinālā,» Ilze uzskaita, vēl piebilstot, ka bītboksa pārstāvju šogad atlasēs bijis maz, turklāt viņi sevi nav pierādījuši pārliecinoši, tādēļ dalībnieku vidū šā novirziena pārstāvju šogad nav.

Varbūt vajadzētu darīt pašam?

«Šovs «Latvijas zelta talanti» ir svētki visiem tiem, kas kaut ko patiesi dara no sirds, un mēs neviens nezinām, kā uzvestos uz lielās skatuves, kā mūs ietekmētu gaismas, kameru un tiešraides radītais satraukums, tāpēc vajadzētu stiprāk turēt par visiem īkšķus, jo - visi dalībnieki, kas kāpj uz skatuves, tomēr ir amatieri. Vajadzētu censties saskatīt labo un priecāties par tiem, kam izdodas,» komentējot TVNET lasītāja vēstuli, saka Ilze Jansone, vēl piebilstot: galu galā, katram ir tiesības izvēlēties, ko skatīties un ko ne. «Sēdēt pie televizora un kritizēt ir vienkāršākais, ko var darīt.

Bet varbūt vajag saņemties un piedalīties līdzīgā šovā, izdarīt kaut ko pašam?»

retoriski vaicā šova producente.

Talants ir jāslīpē!

Viņaprāt, daļu šova dalībnieku tiešām grūti nosaukt par talantiem.

«Saprotu, ka cilvēkam sevi gribas parādīt televīzijā, taču - vai tam ir kāds sakars ar talantu...

Un tomēr šovā piedalās arī patiešām talantīgi cilvēki, kas dara neparastas lietas.»

Par vienu gan mūziķis ir pilnīgi pārliecināts: ja cilvēks uzskata, ka viņam piemīt kāds talants un ka to var rādīt publiski, viņaprāt, šo talantu vajadzētu vispirms noslīpēt un tikai tad rādīt citiem.

Vainīgi gan vecāki, gan TV

«Runājot par to, ka šovā piedalās bērni, - manuprāt, viņi ir savu vecāku upuri, caur kuriem vecāki izsapņo savus nerealizētos sapņus. Šķiet, ka arī to četrpadsmit gadus veco dejotāju, ko tik nežēlīgi nokritizēja Agris Daņiļēvičs, uz šovu bija palaidusi mamma, kura laikam arī pati savam dēlam māca dejot. Tādēļ domāju, ka

ar vecākiem ir jārunā un jāskaidro, ka tik agri laist bērnus uz šovu, kur viņi saņem nežēlīgu kritiku, ir riskanti -

šādi ātri vien var sabojāt bērna virzību, atņemot viņam vēlmi turpmāk jebko darīt. Mēs visi esam sākuši no nulles, pamazām, tādēļ šīs lietas nevajag sasteigt.»

Zlidnis gan piebilst, ka tā ir arī telekompāniju vaina: «Televīzija bieži spēlējas ar cilvēku vājībām un nepilnībām. Manuprāt, pirms šova kritiski būtu jāizvērtē, vai konkrētais cilvēks ir laižams ēterā, taču, vēloties celt reitingus, šovu organizatori pieļauj tādu cilvēku piedalīšanos šovā, par kuru skaidri zināms, ka pēc tam skatītāji viņu komentēs, izsmies un kritizēs.»

Žūrija varētu skolot dalībniekus

Mūziķis arī atklāj, ka itin labi saprot Agra «uzsprāgšanu» tiešajā ēterā pirms pāris nedēļām. «Esmu pats dejojis ilgus gadus, tāpēc zinu, ka jāiziet cauri teju vai ellei, lai kaut ko sasniegtu. Tas pats attiecas uz dejotāju trenēšanu: ja Agris mēģinājumos nekritizētu savus dejotājus, tad «Dzirnas» nebūtu tur, kur ir tagad. Tādēļ arī, vērtējot līnijdejotāju, Agris viņu nevarēja slavēt.

Varbūt Agrim kritikas vietā vajadzēja puisi uzaicināt uz «Dzirnām» un piedāvāt iemācīt dejot?...»

Sarunas beigās Kaspars pusnopietni, pus pa jokam piedāvā: «Varbūt arī kordiriģents un grupas «Cosmos» dalībnieks Jānis Ozols varētu piedāvāt pamācīt dziedātājus? Tā viņi pa abiem noslīpētu dejotājus un dziedātājus, un beigās būtu īsti dārgakmeņi...

Uzskatu, ka talantu šovam vajadzētu būt pozitīvam, izglītojošam un iedvesmojošam, lai cilvēki skatoties saprastu - o, mums taču ir daudzpusīgi un talantīgi cilvēki.»