Ievērojami pieaudzis LaIPA dalībnieku skaits (17)

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: foto:Liene Brunzete

Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) izpildītāju un fonogrammu producentu dalībnieku skaits, vakar Latvijas mūzikas biznesa pārstāvju diskusijā atzina LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere.

Ievērojams pieaugums

Pagājušajā gadā biedrībā producentu skaits bija 272 dalībnieki, kas salīdzinājumā ar 30 producentiem pirms četriem gadiem ir ievērojams pieaugums.

Platpere atzina, ka producentu skaits pieaudzis galvenokārt tādēļ, ka mūziķi aizgājuši no ierakstu kompānijām, izvēloties pašiem kļūt par producentiem, kas priekš mūziķiem ir kļuvis izdevīgāk.

Pētījums un diskusija

Latvijas mūzikas biznesa pārstāvji diskusijā tikās, lai meklētu risinājumus, kā mūziku radīt pieejamu legālā veidā, kas būtu ērti pieejama un patērētājiem nebūtu jānodarbojas ar mūzikas pirātismu. Diskusijas dalībnieki - ierakstu kompānijas "Mikrofona ieraksti" pārstāvji Guntars Račs un Elita Mīlgrāve, mūzikas ierakstu kompānijas "Platforma" direktors Rimants Liepiņš, žurnāla "Mūzikas Saule" redaktore Dace Volfa, grupas "Prāta vētra" menedžere Guna Zučika, mūziķis Aivars Hermanis un biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) pārstāvis Roberts Jaungailis un Platpere - iepazīstoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolas studenšu Baibas Plakanes un Zanes Kokinas bakalaura darba pētījumu par netradicionāliem mūzikas izplatīšanas veidiem Latvijā, secināja, ka situācijas atrisināšanai ir nepieciešams rīkot plašas sarunas ar visām iesaistītajām pusēm - ierakstu kompānijām, producentiem, patērētājiem un autortiesību turētājiem - lai meklētu risinājumu, kā mūziku efektīvi izmantot lejupielādei internetā.

Diskusijas laikā vairākkārt tika vērsta uzmanība uz ierakstu kompānijām vērsto netaisnību, kurām gadā par mājaslapā piedāvāto dziesmas lejupielādi ir jāsamaksā daudz vairāk naudas autortiesību turētājiem, nekā tas ir citiem portāliem, piemēram, "draugiem.lv".

Rīgas Ekonomikas augstskolas studenšu veiktajā pētījumā secināts, ka mūzikas lejupielādi internetā galvenokārt izmanto skolēni, studenti, kā arī strādājošie ap 26 gadu vecumu.

Studentes secinājušas, ka īstermiņā labākais alternatīvais mūzikas ierakstu izplatīšanas veids ir mūzikas pārdošana ar reklāmdevēja atbalstu, bet ilgtermiņā kā labāko mūzikas izplatīšanas veidu studentes piedāvā ziedojumus vai interneta pieslēgumu ar fiksētu maksu un neierobežotu mūzikas lejupielādi. Tai pat laikā ļoti efektīva patlaban ir sociālo tīklu izmantošana mārketingā. Ievērojot to, ka publiskais atskaņojums ir kļuvis par nozīmīgu ienākumu avotu mūzikas izpildītājiem, mūziķiem tiek ieteikts izmantot ienākumu gūšanas avotu, izmantojot mūziku reklāmās vai filmās.

Nepieciešamas pārmaiņas

Kaut arī mūzika aizvien vairāk ir pieejama internetā, "Mikrofona ierakstu" pārstāvis Guntars Račs tomēr neuzskata, ka mūziķi pārstās izdot albumus ar dziesmām.

Īstam māksliniekam taustāmā veidā izdots albums ir tas pats, kas autoriem izdota grāmata,

sacīja Račs.

Studentes uzskata, ka mūzikas industrijā ir nepieciešamas pārmaiņas, jo fizisku mūzikas ierakstu pārdošanas apjoms pēdējā desmitgadē visā pasaulē ir dramatiski samazinājies un digitālās mūzikas pārdošanas apjoms ir pieaudzis, bet nepārsniedz digitālo mūzikas pirātismu skaitu.

Komentāri (17)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu