Šogad svinīgā balvu pasniegšanā apbalvos aktierus Rēziju Kalniņu un Tālivaldi Lasmani, kā arī horeogrāfi Sarmīti Jaksi-Graudiņu.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš. Ar apsveikuma priekšnesumiem uzstāsies Valmieras teātra aktieris Kārlis Neimanis, Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru 1.kursa studenti un Latvijas Kultūras akadēmijas horeogrāfijas studenti, Olgas Žitluhinas horeogrāfija.

LILITAS BĒRZIŅAS BALVU saņems Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa.

"Rēzija Kalniņa patlaban ir spilgtākā savas paaudzes aktrise, kuras daudzšķautņainais, dramatiskais talants nekad nepaliek nepamanīts un spēj iedzīvināt visdažādākās lomas." (Evita Mamaja, teātra zinātniece)

"Rēzija Kalniņa ir viena no izcilākajām aktrisēm Latvijā. Milzīgas darbaspējas, iet dziļumā un saturā. Daudz lasa, pietiekami gudra, lai atšķirtu, kur ir vērts atdoties mākslai. Dzīvo tā, ka daudz kur paspēj nospēlēt, saprot un var novērtēt katru piedalīšanos, kur viņa ir. Deg, iet un tic līdz galam, mīl to radošo procesu un melno darbu. Šo balvu ir sen nopelnījusi. Rēzijai vēl daudz priekšā, zinu, ka viņa izcili visas nākošās lomas nospēlēs." (Mihails Gruzdovs, režisors)

"Rēzija Kalniņa  apbur ar savu artistismu, seksapīlu, atvērtību. Šķiet, viss ir Dieva dots, atliek vien iemācīties tekstu. Tomēr mums ir darīšana ar gudru, ļoti atbildīgu mākslinieci. Rēzijas darbaspējas ir apbrīnojamas. Rēzija Kalniņa ir augsti profesionāla, universiāla aktrise ar plašu diapazonu. Pateicoties savam jūtīgumam, var izcili iejusties traģisko un dramatisko varoņu lomās, teicamā humora dēļ - brīnišķīgi spēlēt komēdijās, izcilās muzikalitātes dēļ - mūziklos. Dzīvesprieks, sirsnība, mīlestība pret cilvēkiem - arī tas viss ir viņas mākslā." (Māra Ķimele, režisore)

HARIJA LIEPIŅA BALVU saņems Valmieras drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis

"Aktieris, kurš vairākus gadus ir tēlojis nozīmīgas varoņlomas, iemiesojot sava laika vīrišķības ideālu." (Evita Sniedze, Vlamieras teātra direktore)

„Aktieris ar neierobežotu ampluā. Spožs komiķa talants, kas ļauj izbaudīt pasaules krāsainību – katram viņa varonim atrodas citi izturēšanās paradumi, gaita, roku kustības, smaids un pat sejas panti. Aktieris, kam piemīt liels cilvēciskais šarms, labestība un cieņa pret cilvēku, kas tiek izmantota, gan smīdinot, gan saraudinot skatītājus un liekot tiem just līdzi uz skatuves redzamajam nopietnajā dramatiskajā repertuārā.” (Ieva Struka, teātra zinātniece)

 „Tālivaldis Lasmanis ir aktieris ar milzīgu diapazonu. No jūtīga, niansēta, smalka psiholoģisma  līdz mežonīgam, groteskam humoram. Jūtīgs mīlētājs, brīnišķīgs partneris un kolēģis. Aktieris - publikas mīlulis, aktieris - režisora sapnis! Augstas raudzes profesionālis, lielisks atdarinātājs, kas ir īpašs talants. Spējīgs vienā izrādē nospēlēt piecas atšķirīgas lomas, kā Raiņa Krauklītī no Staļina jaunībā līdz Putinam. Pie visa tā vēl arī muzikāls un labi dzied!  Tā ir liela laime teātrim, ka ir tāds aktieris. Šādu aktieri vajadzētu lolot, veidot repertuāru, domājot par viņu.” (Māra Ķimele, režisore)

„Tālivaldis Lasmanis – īsts džentlmenis, Mākslinieks ar lielo burtu. Jebkuru lomu teātrī nospēlē radoši, atbildīgi, vai tas ir Klauns Fiasko, Minhauzens vai jebkura cita. Mazajā Valmierā neko nevar noslēpt. Kā cilvēks, manuprāt, Tālivaldis ir vīrieša ideāls. Morālās kategorijās fascinē. Prieks, ka talantīgs cilvēks strādā Valmieras teātrī!” (Jānis Zemļickis, Valmieras ģimnāzijas direktors)

HELĒNAS TANGIJEVAS-BIRZNIECES BALVU saņems LNO un RHV baleta pedagoģe un repetitore Sarmīte Jakse-Graudiņa

Viena no pēdējām izcilās baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces skolniecēm. Sarmītes Jakses-Graudiņas pedagoģes rokām izveidotas tādas baleta zvaigznes kā Margarita Demjanoka un Elza Leimane.

„Es ar Sarmīti Jaksi strādāju dažus pēdējos gadus, principā viņa kļuva par manu pedagogu pēc mana dekrēta atvaļinājuma, tā ka var teikt, ka viņa no jauna mani izveidoja pēc neilgas, bet tomēr prombūtnes uz skatuves. Kā lai paskaidro, kas ir pedagogs? Tas ir cilvēks, kas visu skatuvisko mūžu iet tev blakus, kas jūt tavu garastāvokli, kurš redz un zina tava auguma un dvēseles iespējas un sargā tevi no lieka stresa, no liekām sarunām, cilvēks, kas izceļas ar lielu skatuvisko pieredzi un kurš ieliek savas zināšanas mūsos. Sarmīte tam ir viens no labākajiem piemēriem. Vienmēr inteliģenta, nepaaugstina balsi, izraisa citos cieņu. Pagātnē bijusi izcila vadošā teātra balerīna, tagad pati strādā ar primabalerīnām (bet tas ne visiem izdodas). Viņa gatavo dejotājus izrādei maigi, bet neatlaidīgi pieprasot vajadzīgo rezultātu. Viņa ļoti ciena mākslinieku darbu, un mēs savukārt cenšamies viņai atbilst. Es varu teikt, ka Sarmīte ir mans pedagogs – mans draugs, es varu vērsties pie viņas pēc padoma, atnākt uz tēju vai vienkārši papļāpāt kafejnīcā par to, par šo. Un viņa vienmēr ir atvērta saskarsmei. Braucot pa pasauli, atrodoties tālumā viena no otras, mēs sazvanāmies, lai apmainītos ar ziņām. Pedagogi, kā es domāju, ir tie cilvēki, kuri rada atmosfēru teātrī, trupā, klasēs. No Sarmītes nāk tik daudz siltuma, ka ļaudis paši tiecas pie viņas. Es varu viņai pateikt lielu paldies, ka viņa dod man tik daudz zināšanu.” (Margarita Demjanoka, Latvijas Nacionālās operas baleta soliste)

“Sarmīte Jakse ir viena no izcilākajām skolotājām. Varu viņu uzskatīt arī par  savu otro mammu. Nonācu viņas rokās 4.baleta klasē. Mēs bijām 15 meiteņu klase, katra ar saviem niķiem, stiķiem un krokodila asarām. Esmu pateicīga par visu, ko  protu, savai mīļajai skolotājai Sarmītei, par mūsu kopīgajiem panākumiem konkursos, par gaumi, tehniku  un klasiskajām roku pozīcijām. Strādājot teātrī, esmu  laimīga, ka viņa ir līdzās ar saviem gudrajiem padomiem, rūpēm un aizrādījumiem  Sarmīte iegulda savos mīļajos daļu no sevis un ļoti sāpīgi pārdzīvo, ja kaut kas nav izdevies. No sirds priecājos un sveicu savu mīļo skolotāju par viņas izcilā darba augsto un pelnīto novērtējumu!” (Elza Leimane, Latvijas Nacionālās operas baleta soliste)

„Ar Sarmīti Jaksi–Graudiņu iznāca sastrādāties diezgan ilgi, vairāk nekā 10 gadus. Strādājot par izrāžu vadītāju Nacionālajā operā, uzskatīju Sarmīti par vienu no visprofesionālākajām balerīnām pēdējo 30, 40 gadu laikā ne tikai tehnikas un atbildības dēļ, bet arī mākslinieciskās izpildes un sirds atvērtības pret deju dēļ. Sarmīte Jakse pret savu darbu izturas ļoti nopietni, profesionāli, gan savā laikā dejojot jebkuru lomu uz skatuves, gan mācot jauno paaudzi, ieliekot katrā darbā savu sirds siltumu. Ļoti augstu novērtēju šo izcilo personību.” (Ojārs Rubenis, Latvijas Nacionālā teātra direktors)

„Sarmīte Jakse turpinājusi Helēnas Tangijevas-Birznieces krievu klasiskās dejas metodikas apmācību Rīgas baletskolā un Latvijas Nacionālajā operā un ir ieaudzinājusi jaunajos dejotājos augstus baleta mākslas kritērijus. Patiesība ir, ka labs tas skolotājs, kuru pāraug tā skolnieki. Sarmītei ir ar ko lepoties. Viņas skolnieces – Anna Laudere, Elza Leimane, Margarita Demjanoka - ar izciliem panākumiem dejo baleta mākslas pasaules telpā. Sarmīte Jakse-Graudiņa ilgstoši un spoži veic savu darbu kā pedagogs-repetitors Latvijas Nacionālās operas baletā.” (Ausma Dragone, Latvijas Profesionālā baleta asociācijas pirmā prezidente un tagadējās valdes locekle)

Lilitas Bērziņas balva pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā, un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 2007.g. balvu ieguva Baiba Broka, 2008.g. – Lilita Ozoliņa, bet pagājušajā, 2009. gadā balva tika Valmieras drāmas teātra aktrisei Ievai Puķei.

Harija Liepiņa balva pirmo reizi tika pasniegta 2005. gadā, un to saņēmuši tādi aktieri kā Vilis Daudziņš (2006.g.), Rihards Rudāks (2007.g.), Uldis Anže (2008.g.), bet 2009. gadā balvu saņēma Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmušas arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006. g.) un 2008.g. – Aivars Leimanis.

Balvu kandidatūras iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.

Šogad svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 28. martā plkst 12:30 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.