Neatteikties piedalīties Ziemassvētku labdarības akcijās, gandrīz visu laiku veltīt mūzikai, atlicinot lielu tā daļu arī ģimenei un draugiem, un nenoklusēt, ja dota iespēja likt cilvēkiem aizdomāties, kas šajā laikā ir svarīgākais. Pēc tādiem principiem dzīvo mūzikā vienmēr otrajā plānā, toties gandrīz visur esošais Gints Sola.

Kristus dzimšana

Sola neizpaliek divos šogad populāros labdarības projektos – Ingus Ulmaņa producētajā albumā Mēness balts un attiecīgi koncertakcijā baznīcās Ļausim dzīvot mūsu bērniem!, kas tiek rīkota ar mērķi ziedot naudu Bērnu klīniskajai slimnīcai, un Guntara Rača koordinētajā grupas Jauns mēness dziesmas Ziemassvētki pārdziedāšanā ar zvaigžņu kora palīdzību, vācot līdzekļus radošajiem cilvēkiem, kuri slimo ar multiplo sklerozi.

«Ziemassvētki man vispirms ir Kristus dzimšanas laiks,» Gints saka īsi pirms došanās uz vienu no labdarības akcijas koncertiem Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. «Kas attiecas uz labdarību, tad varu teikt – darot labu citiem, tu izdari labu pats sev.»

Viens no labākajiem Latvijas ģitāristiem, kurš savu ģitāru paņēmis līdzi arī uz interviju, lai tā būtu blakus drošībā, atzīst, ka Ziemassvētku laiks ir noslogotākais. Ulmaņa virzītajā svētku projektā viņš piedalās trešo gadu, bet atzīst, ka vairāk nav centies iesaistīties līdzīgos pasākumos.

Ne svētku albums

Par īstu labdarību izmisušajiem svētku dāvanu meklētājiem var uzskatīt pirms sešiem gadiem ierakstīto un vienīgo Ginta soloalbumu Ziema, kas nesen piedzīvojis tirāžas papildinājumu. «Tas nebija domāts kā Ziemassvētku albums,» stāsta autors. «Izpildīju izdevniecības Upe pasūtījumu. Sākotnēji nodoms bija savādāks – iespēlēt uz ģitāras Baha dziesmas. Tad es labāk izvēlējos sarakstīt dziesmas no jauna, jo man tas bija vienkāršāk nekā spēlēt Bahu.»

Nezinātājiem – diskā atrodamas 14 instrumentālas un gaisīgas kompozīcijas, kurās galvenais uzsvars likts uz Solas spēlēto akustisko ģitāru un Kaspara Tobja (tagadējais grupas Dzelzs vilks taustiņinstrumentālists) veidoto sintezatora fonu, uzburot pasakainu Latvijas ziemas noskaņu.

Abi minētie mūziķi joprojām strādā kopā ikdienā Siguldas skaņu ierakstu studijā S.S.S., kur darba netrūkst. Uz nemanāmā vietā izvietoto mūziķu paradīzi dodas ko ierakstīt ne tikai Latvijas mūzikas zvaigznes, Prāta vētru ieskaitot, bet pat viesi no ārzemēm. Piemēram, Mumiy Troll.

«Darba tur ir daudz,» neslēpj Gints, kurš pats sevi īsti nemāk definēt studijas kontekstā. «Esmu cilvēks, kurš ieraksta procesu, to samiksē, kaut ko pats iespēlē. Nezinu, skaitos ierakstu režisors vai producents.»

Meklējot sevi

Lai arī Ainara Mielava pavadošās grupas un arī Lādezera ģitārists strādā Siguldā, viņš nav siguldietis. «Esmu no Rīgas, dzimis un audzis galvaspilsētā un tad aizbēdzis uz laukiem,» smej Gints. «No Rīgas pavisam pārvācos tad, kad sapazinos ar (Kasparu) Dimiteru. Tas bija Krusta skolas laiks. Sāku dzīvot Turaidā, Siguldā. Kļuvu par Kaspara palīgu viņa draudzē Krimuldā, lai arī man nebija noteiktu pienākumu. Piedalījos viņa muzikālajās idejās, kaut ko iespēlējām, ierakstījām. Disks Krusta skola šogad arī izdots papildinātā tirāžā.»

Dimiteru Sola atradis, nevis meklējot muzikālu sadarbību, bet gan... pats sevi. «Tas bija caur ticību,» viņš saka. «Rezultātā gads pagāja Ziemassvētku noskaņā, un Krusta skola ir liecība par labāko no tā laika.»

Šādā kontekstā savdabīgs šķiet nosvērtā mūziķa paziņojums, ka jaunībā spēlēts pankroks kopā ar Igoru Lingu grupā Dzelzceļš. «Vēl tur bija Vilnis Linužs, kurš tagad dzīvo Īrijā,» viņš atceras. «Pēc tam Vilnis bija grupā K. Remonts, kur arī spēlējām kopā. Bet Dzelzceļš bija protests pret tā laika iekārtu. Mums nebija lozungu, bet bija tēls. Pēc tam nāca Jauns mēness.»

Esmu amatieris

«Nezinu, vai mēs ar Ainaru (Mielavu) esam nesaraujams pāris, bet daudzas dziesmas pa šiem gadiem radušās,» Gintam grūti formulēt tās radošās attiecības, kas izveidojušās ar vienu no populārākajiem mūsu dziedātājiem. «Varu teikt, tā ir laba pieredze mūzikā un cilvēku attiecībās.» Šā tandēma iespaidā par Gintu radies priekšstats kā par profesionāli, kurš spējīgs Mielava dungotās melodijas pārvērst dziesmās. Taču ģitārists atzīst: «Kas attiecas uz mūzikas izglītību, esmu amatieris.» Tomēr ģitāra apgūta no mazotnes. «Māmiņai bija ģitārīte, ko strinkšķināju,» viņš saka.

Pats mūziķis kopā ar sievu audzina četrus dēlus. Esot grūti noturēt kopā Ziemassvētku tradīcijas. «Cenšamies svētkos aizbraukt uz baznīcu,» Gints stāsta. «Galvenais atrast sevī motivāciju šiem svētkiem un atcerēties, kādēļ dzīvojam. Tas gan pārāk dziļdomīgs jautājums.» Kā attaisnojoties Gints piebilst: «Katram cilvēkam Dievs ko devis. Man dota spēja emocijas izteikt ar mūziku, mazāk ar runāšanu.» Tomēr sekojošajā vērts ieklausīties arī runasvīriem: «Man derdzas, redzot, kas tautā ir Ziemassvētki. Vēlos katram novēlēt sameklēt svētkos galveno, kas nav lielveikali, burzma, dāvaniņas...»

Gints Sola Mūziķis, producents, skaņu režisors, labākā ziemai veltītā pašmāju albuma autors Dzimis 1967. gada 30. martā Mācījies Rīgas 82. vidusskolā un turpinājis mācīties par mēbeļnieku skolā, kuras nosaukumu īsti neatceras Strādā Siguldas skaņu ierakstu studijā Spēlē Ainara Mielava grupā un Lādezerā Dzīvo privātmājā Mālpilī Precējies, četri dēli