Pirmie rīt uz skatuves kāps grupa Mofo un spēlēs pusstundu. Tās mūziķu vārdi komentārus neprasa – vokālists un ģitārists Arnis Račinskis (ex Dull Doll, Kuba, Raadio), ģitārists Mārtiņš Elerts (ex Astro"n"out), basists Toms Ostrovskis (ex Satellites LV un Kuba), kā arī pienvedēju bundzinieks Pēteris Lunde. Neatkarīgā uz interviju aicināja galveno grupas dzinējspēku Arni Račinski.

Nekādus laukus! Pirmoreiz Mofo vārds kļuva zināms 2003. gada vasarā, kad klajā nāca singls Nekas nav beidzies. Pašlaik atklātībā ir parādījušies tikai četri šīs grupas singli. Divu gadu laikā tas nav daudz. "Pat nevaru precīzi izskaidrot, kāpēc viss notiek tik lēni. It kā jau visvienkāršākais būtu palaist pāris singlu, un uzreiz – hop! – albums. Vienalga, kāds tas būtu, galvenais, ka ir. Pēc tam būtu daudz konču lauku kultūras namos, un tad mēs būtu turpat, kur ir pārējie," prāto Arnis. "Varbūt tā notiek tāpēc, ka ar pirmo ansambli mēs sadegām. Tev ir 17–18 gadu, ieraugi sevi televīzijā, uzstājies pasākumā Ķīpsalā n-tajiem tūkstošiem klausītāju starp Lingu un Fominu, dzirdi sevi radio, izlasi intervijas un konstatē, ka tas, kā dēļ esi skrējis, pēkšņi ir piepildījies! Nu, bet ko tālāk?! Iespējams, man iekšēji nav tik lielas vajadzības skaļi apliecināties."

Pašlaik Mofo ir sākuši rakstīt debijas albumu, un līdz gada beigām šai ripai vajadzētu nonākt pārdošanā.

Ferdinandi aizkavē Patiesībā jau tagad Mofo vajadzēja būt visai pazīstamai grupai, jo viņi tika izvēlēti iesildītāju lomai grupas Franz Ferdinand koncertam, taču... Koncerts tika atcelts. "Nav manā dabā gaidīt, kad kāds manā vietā kaut ko izdarīs, piemēram, atbrauks Franz Ferdinand un ievedīs mūs Latvijas mūzikas elitē. Kad pateica, ka Rīgā būs ferdinandi un Mofo būs iesildītāji, biju diezgan uzmanīgs savās emocijās. Protams, pieejot tam pragmatiski, mēs būtu daudz atpazīstamāki nekā tagad."

Nu gan par atpazīstamības trūkumu Mofo vairs nenāktos gausties, jo grupa prātvētriniekus iesildījusi divos koncertos (Cēsīs un Jēkabpilī), bet tagad rindas kārtībā ir lielkoncerts Rīgā. Ar Prāta vētru Arni vieno vēl kāds fakts: viņiem visiem ir jelgavnieciskas saknes. Koncertos publika labprāt klausoties arī Mofo. "Līdz šim bijis paradoksāli: lai gan esam dzirdami radio un visu laiku kaut ko darām, esam tomēr diezgan nezināma grupa. Es to nepārdzīvoju, bet tas ir fakts. Prāta vētras kontekstā mēs varētu kļūt zināmāki."

Ietekme no Britu salām Vai Mofo mūziku varētu saukt par britu roku? "Nu... Jā... Domāju, tas ir viens no nesāpīgākajiem apzīmējumiem. Roks kā apzīmējums ir sevi sabojājis – cilvēki ir pacentušies... Piemēram, ja par roku mēs varam uzskatīt Supergrass vai Linkin Park, tad tas vairs nav normāli." Lielākā daļa Račinska iemīļoto mākslinieku ir ar pierakstu Britu salās, un no tām nāk arī Mofo muzikālā ietekme: The Doves, Supergrass, Blur, arī Radiohead, Smashing Pumpkins, The Verve un citi.

Dažkārt gan liekas, ka Arnis Račinskis pamanās būt visur, turklāt lielākoties tas saistāms kontekstā ar viņa cīņubiedru, kādreizējo The Satellites līderi Jāni Žildi. "Es jūtu, ka sanācis bardaks ar manu piedalīšanos it visur, bet tieši Mofo ir mana personīgā ambīcija – tā ir mana mūzika, mani teksti, manas dziesmas. Kuba drīzāk ir draugu tusiņš, kurā uzspēlējam bez pretenzijām uz kaut ko lielāku. Raadio, kas mums ir radies kopā ar Jāni Žildi, – vairāk it kā joks."

Nesen Arnis kopā ar dāni Pēteri Helmsu (Aparāts) un pašmāju ekscentriķi Juri Andersonu (Pupociklu vasara) pat noblieza vienu koncertu klubā Depo kā grupa NirvaNNa, spēlējot tikai slaveno sietlinieku dziesmu kaverversijas. "Tas laikam ir pats trakākais, ko es savā mūžā esmu darījis: bija iznomātas lielas parūkas, viss koncerts beidzās tā, ka puse publikas bija uz skatuves. Es nebiju tā trakojis kopš tīņu gadiem!" Neizklausās gan, ka Arnis būtu neapmierināts ar notikušo. "Mazliet mētājos [savā daiļradē], bet ne ar visu, ko daru, es varu lepoties. To, par ko esmu pārliecināts, sauc Mofo."