Teātra Lielajā zālē režisors Felikss Deičs, pirmoreiz viesojoties Dailes teātrī, iestudēs Karlo Goci komēdiju "dell''arte" "Zaļais putniņš". Komēdija "dell''arte" ir improvizēta komēdija, kuras pamatā ir bufonāde. Ar "Zaļā putniņa" iestudējumu Dailes teātris vēlas pievērst uzmanību klasiskajai dramaturģijai un atgādināt, ka "komēdijas žanri mēdz būt tik daudzveidīgi". "Kas spēj atburt no sastinguma? Kas spēj samierināt nesamierināmu naidu? Kas spēj ļaunu vērst par labu un slavināt dzīves vērtību? Zaļā putniņa dziesma vai mīlestība?" jautā izrādes veidotāji. Goci (1720 - 1806) pasaku lugas izaicina morāles jautājumus, sakurina spēcīgas kaislības un uztur kontrastus - nemitīgu labā un ļaunā sadursmi. Viņš uzrakstījis desmit delartiskas komēdijas, kuru vidū ir slavenās "Mīla uz trim apelsīniem", "Krauklis", "Karalis briedis", "Turandota", "Sieviete čūska" un "Zaļais putniņš" (1765). Komēdijā "Zaļais putniņš" lomās skatītāji redzēs Juri Kalniņu, Olgu Dreģi, Katrīni Pasternaku, Ivaru Auziņu, Maiju Doveiku, Helēnu Vasiļevsku, Aivaru Siliņu vai Pēteri Šiliņu, Arti Robežnieku, Jāni Reini, Mirdzu Martinsoni, Juri Gornavu vai Juri Straumi, Gundaru Silakaktiņu, Ievu Pļavnieci, Ievu Aleksandrovu, Gintu Grāveli, Lauri Dzelzīti, Madaru Zariņu, Intaru Rešetinu un Lauri Subatnieku. Izrādes scenogrāfs ir Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, kustību konsultante Aleksandra Tihomirova un komponists Juris Vaivods. Deičs bijis Jaunatnes teātra režisors, taču pēc teātra likvidēšanas pārgājis uz Valmieras teātri, kur iestudējis tādus darbus kā Henrika Ibsena "Leļļu nams" (1994), Georga Hauptmaņa "Vientuļie", Eduardo de Filipo "Filumena Marturano" (abi 1995), Ļeva Tolstoja "Anna Kareņina" (1996), Antona Čehova "Ivanovs" (1997), Vizmas Belševicas "Tās dullās Paulīnes dēļ" (1998) un citas izrādes. Dailes teātra Mazajā zālē režisors Arnis Ozols iestudējis Bernāra Ljegma lugu "Pārītis uz divriteņa", kurā divi laulātie pusmūžā noraugās uz kopā pavadītajiem gadiem, "izvirpuļojot cauri dažādiem savas dzīves posmiem". Pārīša - Lizas Vudnas un Pjēra Pola Vudna - lomās iejutīsies Esmeralda Ermale un Juris Frinbergs. Šveicietis Ljegms (1927) studējis literatūras un mākslas vēsturi, bet piecdesmitajos gados kļuva par aktieri, režisoru un estrādes konferansjē. Viņš iestudēja Semjuela Beketa, Ežēna Jonesko, Mišela de Helderodes, Bertolta Brehta lugas un atveidoja lomas šo autoru darbos. Ljegms veido brīvas klasisko lugu adaptācijas (piemēram, Karlo Goldoni "Viesnīcnieces" versiju) un daudz strādājis komēdijas žanrā. Viņa populārākās lugas ir "Pilsētas mūri", "Saule un nāve", "Brīnišķīgais piedzīvojums", "Būris". Izrādes scenogrāfs ir Guntars Kambars un kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa. Kamerzālē režisors Dž. Dž. Džilindžers iestudējis Ensleres lugu "Vagīnas monologi", ko no angļu valodas tulkojusi Dace Rukšāne. Dailes teātra radošajā laboratorijā aktrises Rēzija Kalniņa un Sarmīte Rubule vēstīs "atklātus dažādu sieviešu monologus par intīmām tēmām". Šī pasaules teātrus apceļojusī luga ar "skandāla piešprici, bet emocionāli aizkustinošu oderi" ir izaicinājums aktrišu drosmei un sieviešu intimitātei, uzskata teātris. Amerikāņu žurnālistes un dramaturģes Ensleres "Vagīnas monologi" kļuvuši par pasaules teātra izaicinājumu - kā runāt par intīmām tēmām drosmīgi, bet reizē eleganti estētiski. Autore ieguldījusi lielu darbu, intervējot dažādu vecumu, profesiju, reģionu, rasu sievietes, lai uzzinātu, kā veidojas cilvēka atskārsme par savu intimitāti, kā sievietes ir gatavas runāt par visintīmāko savā ķermenī un kā personiskais pāraug dzīvē, liktenī kopumā. Kā vecāki un mīļotie cilvēki ir iedrošinājuši vai bremzējuši savu bērnu, sievu vai mīļoto dzīvot, imitēt vai pat aizliegt sev dzīvi. Kā jūtas pārtikusi sieviete un ko ir pārcietusi sieviete, būdama kara plosītā valstī. Izrādes telpu veidojis Dž. Dž. Džilindžers, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa.