Kāda bija oriģinālā ideja albuma radīšanai? EVA: Kad es strādāju Minhenē, BMG birojā, sapratu ka Eiropā ir daudz lielisku hip hop izpildītāju. Domāju, ka būtu interesanti piesaistīt amerikāņu producentu, lai satiktos ar tiem un ierakstītu dziesmas, izmantojot viņa mūziku. Kaut arī es zināju, ka daži ASV producenti jau ir mēģinājuši tamlīdzīgas lietas, kā P.Diddy un DJ Premier (Gang Starr producents), neviens gan līdz rezultātam nenonāca. Es piedāvāju ideju RZA`m, un viņam tā patika. RZA: Mani piesaistīja tas, ka zināju – Eiropas hip hops aug. Un tas, ka daudzi tajā iesaistītie savu pamatu būvējuši uz „Wu Tang Clan„ bāzes. Domāju, ka es biju tā īstā persona, kas varētu būt autoritāte viņiem. Gribēju nojaukt barjeras, kuras pastāv Eiropas hip hopā. Kamēr cilvēki runā „vācu hip hops” vai „franču hip hops”, man tas ir tikai viens – hip hops! Šis projekts pierāda pasaulei un mums pašiem, ka hip hopā nav barjeru. Tas ir dažāds. Vai bija daudz apstākļu, kas varētu nepieļaut projekta realizāciju? EVA: Bija dažādas lietas. Vispirms man šī ideja bija jāpārdod iekšpus BMG, jo neviens tāpat vien neies ar kādas personas vīziju ņemties. Man bija jāveic dažāda veida kalkulācijas – katras valsts izpildītāju pārdoto albumu skaitu, kā rezultātā jāizvēlas iespējamie dalībnieki. Tas prasīja daudz pūļu un laika. Daudzus jau zināju kopš Loud laikiem, kad strādāju Eiropas birojā. Piemēram, kad Pete Rock taisīju Eiropas promotūri, viņš ierakstīja pāris dziesmu Oslo, kamēr franču „I Am” ierakstījās ar Raekwon no „Wu Tang”. Dziesmu instumentālās versijas tika katram izpildītājam nosūtītas vispirms. Kā tie tika izvēlēti? RZA: Man to ir daudz rezervē! Kad izlēmu pieņemt šo projektu, es sev sacīju: Zini ko? Iešu un paņemšu kādus no klasiskajiem gabaliem, kurus taisīju vēl „36 Chambers” un „Wu Tang Forever” laikos. Tad vēl izvēlējos dažus soul groove gabalus, tādā mierīgākā noskaņā. Tādēļ ka Wu nedzied, šī bija lieliska iespēja eksperimentēt ar cita veida mūziku. Viss izdevās lieliski, visi izpildītāji parādīja lielu mīlestību, profesionālismu un atdevi savā darbā. Kādas bija pamatatšķirības, ierakstoties Eiropā? EVA: Eiropā ir daudz augstāka darba ētika. Tas izklausās neticami, bet 17 dienu laikā tika ierakstīti 20 skaņdarbi! Pilnīgi noteikti nekas tāds nebūtu iespējams ASV. Amerikā visi uz studiju nāk ar savu tusu, viņi var pīpēt zāli veselu mūžību, kauties, runāt par naudu – tāda laika un enerģijas tērēšana... Eiropā tu vari to visu darīt ar kolosālu attieksmi, koncentrētā manierē. Tādēļ arī RZA bija fokusēts uz darbu, štatos viņš būtu izklaidīgs. RZA: Eiropas izpildītāji ir joprojām izsalkuši ar daudz ko sakāmu un pierādāmu. Vairums amerikāņu reperu sevi jau ir pierādījuši un nostabilizējušies, kas tiem nāk tikai par sliktu. Šobrīd Eiropas izpildītāji man atgādina Ameriku pirms 8-10 gadiem, kad bija ko teikt un tas bija tā: „Man jādabū savs!” Kādi izpildītāji vai vietas izcēlās? EVA: Vislielākais prieks man bija Francija, jo tā ir ļoti, ļoti atraisīta. Studijā viņi sevi pasniedz ļoti enerģētiski. Skandināvija ir ļoti profesionāla. Mēs sākām tieši šeit, un tas bija lielisks starts – izpildītāji funkcionēja kā pulksteņi! Katrs bija laikā, pilnīgi sagatavojies un devās pa taisno uz vokāla būdu, bez egoisma un bez jebkādām pretenzijām. Un ir jāatceras, ka šie cilvēki ir zvaigznes katrs savā valstī. Tas nebūt nav tā, ka katrs no dalībniekiem gatavs līst RZA pakaļā. Tā ir mīlestība un cieņa pret „Wu Tang” un pret mūziku, ko rada RZA. RZA: Tie puiši Francijā, „Saien Supa Crew”, ir baigi labie! Viņi patiešām ir līmenī! Viņi visu laiku taisīja beatbox, viņu atskaņas un teksti bija patiešām labi un stilā, tik daudz enerģijas! Arī franču Passi nāca ar iedvesmu un patiesu profesionālu cieņu pret to, ko viņš dara. Zviedru izpildītāji ir ļoti profesionāli. Mēs uztaisījām trīs dziesmas divās dienās! Apvienotā Karaliste ir vienīgā vieta, kura iesaistīta bez zelta vai platīna pārdota hip hop izpildītāja. Kādēļ ir šāda situācija? EVA: Jā, Anglija bija visgrūtākais tirgus, kuru iesaistīt. Tas tādēļ, ka cilvēki šeit ir orientēti uz amerikāņu izpildītājiem. Te nav vietējās hip hop skatuves, kas būtu vērā ņemama. Vieglākais loģiskais solis bija atrast kādu, kas nav tieši hip hops, bet ar to ir saistīts. Tā mēs izvēlējamies Dido, kā arī Blade, kura albumu bija augsti novērtējuši kritiķi, tādēļ iekļāvām arī viņu. RZA: Apvienotās Karalistes hip hops atrodas jaunavas stadijā, taču tas var uzsprāgt jebkuru dienu. Esot angliski runājoša valsts, te ir tik daudz importa no ASV, tad patiešām ir grūti atrast savējo skanējumu. Ja tu esi no Zviedrijas, tad esi tikai pret Zviedriju, ja esi no Vācijas, tad esi tikai pret Vāciju, Anglijas izpildītājiem jābūt vēl arī pret visu ASV. Tas ir liels slogs. Taču es domāju, ka ar labu producentu un veiksmīgām dziesmām kāds izrausies. Izpildītāju šeit ir tūkstošiem, un daudz talantīgu pamanīju pat undergroundā. Kādu reakciju gaidāt no ASV puses? EVA: ASV mārkets ir visgrūtāk salaužams, tādēļ ka šeit ir daudz aprobežotu cilvēku spēka pozīcijās. Tie teiks: „Labi, bet repa galvenā būtība taču ir saprast vēstījumu. Un, ja vēstījums ir citā valodā, tas zaudē savu nozīmi.” Viņiem tas ir „nišas” produkts, un viņi nepārdos tik daudz kopiju, cik vēlas. RZA: Štati vienmēr baidās no atšķirīgām lietām. Skaņu celiņu, kuru ierakstīju filmai „Ghost Dog”, kritiķi uzņēma labi, bet ASV tas tika pārdots tikai 200 000 kopijās, kamēr lielākā tiesa manu albumu tiek pārdoti zelta (pusmiljons) vai platīna (miljons) tirāžās. Domāju, ka tas bija atšķirīguma dēļ no citiem maniem darbiem. Tomēr, ja projekts „The World According To RZA” Amerikā tiktu pārdots kaut vai tajā pašā skaitā, tas būtu pat lieliski. Lai paceltu projekta pārdošanas rezultātus, ASV versijai vajadzēs piesaistīt kādus vietējos reperus. Man padomā ir Nas, Snoop Dogg un kāds no „Wu Tang”. Kādi plāni tuvākajā nākotnē? RZA: Es vienmēr kaut ko daru, esmu darbaholiķis. Esmu jau sataisījis trekus Method Man albumam, nākošajiem Raekwon un Ghostface Killah projektiem, kā arī daudz citu ar Wu saistītu lietu. Mums joprojām ir daudz produktu pašu apvienībā, mēs taisām dziesmas katru dienu. „Wu Tang” korporācija aug, un tā turpinās augt. Mēs gribam, lai „W” zīme kļūtu kā Disneja Mikimausis. Kad cilvēki teiktu: „O, jā, man patīk šis logo!” vai „Ā, tas ir Wu Tang, tas ir labais!” - un atpazītu to tāpat ka "Coca Cola". Nobeigumā RZA par repa dažādību... Es domāju, ka repā vienmēr būs vieta tādām grupām kā „Spooks”, „Black Eyed Peas” vai „Jurassic 5”, kuri nav „kruti” vai bagāti naudas ziņā, bet ir artistiski un jautri. Bet, kamēr šeit ir daudz dažāda hip hopa, kad tas nonāk līdz Ņujorkas hardcore repam – tad griezies pēc tā pie „W”. Tas ir hip hops, kurš patiešām iedvesmo, tas liek visiem sacīt: „O, jā!” Tas ir hip hops, kurš liek citiem ķerties pie rakstāmrīkiem un datora taustiņiem!