Filma saņēmusi labas atsauksmes, arī apbalvojumu - labākā aktiera gods ticis Vilemam Defo (Willem Dafoe) par van Goga tēlojumu.

Filmā slavenais gleznotājs tiek nošauts, nevis, kā pieņemts oficiālajās biogrāfijās, - beidz dzīvi pašnāvībā. 

Kinolentē dokumentēti gleznotāja dzīves pēdējie mēneši 1890. gadā Ovēras pilsētā Francijā, kurp viņš devās, lai stiprinātu savu trauslo nervu sistēmu.

Šnābels uzskata, ka van Gogam Ovērā nebija pašnāvniecisku tieksmju, viņš katru dienu uzgleznoja jaunu darbu un bija enerģijas pilns. "Nav nekādu pierādījumu, ka viņš nošāvās," skaidro režisors. "Vai es ticu, ka van Gogs pats sev darīja galu? Nē!"

Teorija, ka van Gogs ticis nošauts, pirmo reizi izskanēja 2011. gadā Stīvena Naifeha un Gregorija Vaita Smita rakstītajā biogrāfijā. Desmit gadus ilgos rūpīgos pētījumos viņi nonākuši pie atziņas, ka van Gogu ar bojātu pistoli varēja netīšām sašaut divi pazīstami pusaudži.

Līdz šim uzskatīts, ka 1890. gada vasarā, kad van Gogs bija apmeties kādā ciema viesnīcā netālu no Parīzes un no turienes gāja gleznot tuvējos kviešu laukus, viņš iešāvis sev krūtīs, bet lode gandrīz nav skārusi iekšējos orgānus, un viņš pats spējis aiziet līdz viesnīcai, kur nākamajā vakarā miris. Taču, kā raksta Naifehs, viņam ar kolēģi ir izveidojusies «cieša pārliecība, ka van Gogs negāja uz kviešu lauku, lai nošautos».