AB dambja pārbūve Nacionālās koncertzāles būvniecībai nebūtu sarežģīts un dārgs process, jo tā paplašināšanā izmantojamās tehnoloģijas ir zināmas un tā atrašanās vietā ir labvēlīgi apstākļi, piektdien diskusijā par potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām sacīja arhitekts Andis Sīlis.
Viņš skaidroja, ka AB dambja pašreizējā platība ir 30 000 kvadrātmetru, un to būtu nepieciešams paplašināt par aptuveni 4000 kvadrātmetriem, taču šādam projektam tiktu izmantota jau zināma un visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, plaši piekopta metode - dambja paplašināšanai tiktu izmantotas rievsienas, starp kurām tiktu sabērta grunts.
Arhitekts norādīja, ka AB dambis joprojām stāv uz vairāk nekā 100 gadus seniem koka pāļiem, un, jo ilgāk dambja renovācija tiks iekavēta, jo dārgāka tā vēlāk paliks. Tāpat viņš argumentēja, ka, salīdzinot ar citām Rīgas vietām, Nacionālās koncertzāles būvniecība AB dambī varētu būt lētāka.
"Visa Rīga ir uz Pļaviņu svītas, un šis slānis vietām staigā par kādiem pieciem metriem. Dīvainā kārtā, tieši zem AB Dambja tas ir augstāks nekā Skanstes rajonā vai Uzvaras parkā. Var parēķināt - ja katrs pālis ir par pāris metriem garāks, tās uzreiz arī ir lielākas izmaksas," skaidroja Sīlis.
Pēc viņa aprēķiniem, paredzot lielākos iespējamos sadārdzinājumus līdz 2022.gadam, AB dambi iespējams paplašināt un labiekārtot par aptuveni 20 miljoniem eiro, ieskaitot gājēju tilta, transporta tilta un inženiertīklu izveidi. Sīlis uzsvēra, ka pašas koncertzāles būvniecība visās iespējamajās vietās izmaksās līdzīgi, tādēļ nepieciešams izvērtēt, vai AB dambis no nepieciešamo priekšdarbu aspekta nav izdevīgākais variants.
Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone diskusijas dalībniekiem norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam
iekļautas vēl septiņas vietas - Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.
Viņa skaidroja, ka katru no šīm SIA "Valsts nekustamie īpašumi" un Rīgas domes piedāvātajām teritorijām izvērtējis arhitektu birojs "Nams", secinot, ka katrai no tām ir būtiski apgrūtinājumi. Lai Nacionālo koncertzāli varētu būvēt Eksporta ielā, nāktos pārbūvēt tās brauktuvi, kā arī mainīt inženiertīklus. Andrejostas ielā, Matrožu ielā un Zaķusalā, lai uzsāktu būvniecību, sākotnēji būtu nepieciešams sakārtot zemes īpašuma tiesības, jo šīs teritorijas vai nu pieder privātpersonām, vai arī tiek iznomātas.
Lai būvētu Nacionālo koncertzāli Uzvaras parka teritorijā starp Raņķa dambi un Slokas ielu, Rīgas domei būtu nepieciešams izstrādāt jaunu detālplānojumu, jo pašlaik šajā teritorijā publiska apbūve nav paredzēta. Tikmēr piedāvātais zemes gabals Mūkupurva ielā, pēc KM pārstāvju domām, neder, jo neatrodas galvaspilsētas centrā. Savukārt trīsstūra formas teritorija Torņkalnā ir starp divām dzelzceļa sliežu klātnēm, kas arī, pēc Vilsones paustā, KM nav pieņemami.
Kā ziņots, laikā līdz 16. maijam notiek plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā.
