Rūpīgi veidotajā krimināldrāmā, kurā uzburta Rīga pagājušā gadsimta sākumā, galvenās lomas atveido Mārtiņš Kalita, Inese Pudža, Kaspars Zvīgulis un Toms Auniņš. Nozīmīgās lomās ir arī Kaspars Dumburs, Gatis Gāga, Lauris Dzelzītis, Inese Kučinska, Mihails Samodahovs un vēl daudzi citi. Bez profesionāliem aktieriem filmā ir piedalījušies vairāk nekā 800 masu skatu dalībnieku. Filmēšanas process ilga 33 dienas un norisinājās Liepājā, Rīgā un arī Tukumā.

Filmas reklāmas rullītis.

Filmas sižets risinās 1906. gada rudenī, Rīgā. Slepenpolicija ir guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem. Tikai viena grupa spītīgi turpina savu darbību un plāno pārgalvīgu uzbrukumu rūpnīcas kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Operācijas plānošanas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu (Inese Pudža) un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, Pelēkais ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm. Turpretim Violeta nemanāmi nonāk kaujinieku bīstamajā pasaulē. Rīgā ir sācies vētrainais, bēdīgi slavenais 1906. gada novembris.

Pats režisors, kas pazīstams ar filmu “Seržanta Lapiņa atgriešanās” un izrādēm Jaunajā Rīgas teātrī, sarunā laikraksta "Diena" pielikumam "SestDiena" savulaik stāstīja, ka 1905. gada revolūcija nav jāuztver viennozīmīgi kā "apspiesto cīņa pret ekspluatatoriem". 

"Taisot šo stāstu par marksistu dumpi, par konkrēto parādību, redzu, ka tā nekur no pasaules nav pazudusi. 20. gadsimtā tas bija viens no lielākajiem ļaunumiem uz zemeslodes,"

viņš saka.

Atbildot uz jautājumu, kas īsti bija 1905. gada revolūcija, Šmits uzsver, ka tā vēl aizvien ir "milzīga vēsturiska diskusija".

"Vai šos notikumus var saukt par revolūciju, ja ar revolūciju saprotam visas tautas stihisku sacelšanos pret apspiešanu? Tas, kas 1905. gadā notika Rīgā, pilnīgi noteikti nebija revolūcija. Par to varētu strīdēties, vai tas, kas notika 1905. gada rudenī, bija apspiestas nācijas vstavaņije s koļen*. Rīgā tolaik ražošana gāja uz pilnu klapi, latvieši bija inteliģenti jau otrajā paaudzē, zemnieki bija bagāti, izglītība un kultūra plauka, bija brīnišķīgas muižas, sakopta ekonomika, tika lietotas Eiropas līmeņa tehnoloģijas lauksaimniecībā – un tad "asiņainie vācieši"?" viņš komentē.

"Šīs filmas uzdevums pilnīgi noteikti nav atbildēt uz to, kas tad notika. Tas ir stāsts par dzīviem cilvēkiem tajā laikā. Mēs noteikti nemēģinām nostāties kādā vienā pusē vai paust kādu viedokli, to filmai nevajadzētu darīt," viņš precizē.

Atbildot uz jautājumu par muižu dedzināšanu, Šmits saka: "Katrā ziņā muižu nodedzināšana ir katastrofa. Jo nav jau "mēs" un "viņi", ir "mēs". Marksisms, kreisums apgalvo, ka vienmēr kāds cits ir vainīgs. Jo labāk viņam iet un tev grūtāk, jo vairāk tu viņu neieredzi."

*piecelšanās stāvus no tupēšanas uz ceļiem.

Filmas scenārija līdzautore ir Marta Elīna Martinsone, un tas ir tapis, balstoties uz Ingas Rozentāles lugu “1906. Trakāk vēl kā piektā gadā”. Filmas operators ir Jurģis Kmins, mākslinieki: Rūdolfs Baltiņš un Mārtiņš Straupe. Kostīmus veidojusi modes māksliniece Keita. Filmas oriģinālmūzikas autors ir Rihards Zaļupe.

Foto: Simtgades filmas "1906" reklāmas rullīša prezentācija

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas viedtelevīziju.