Lai taptu filma, tās veidotāji - Ģirts Straustiņš, Zane Peneze, Sandijs Semjonovs - pērn piecas nedēļas pavadīja vienā no bīstamākajām pasaules vietām - Kunāras ielejā Afganistānas un Pakistānas pierobežā, kļūstot par vienīgo filmēšanas grupu no Latvijas, kam izdevies fiksēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Speciālo uzdevumu vienības, ASV 101. Airborne divīzijas vienības un ASV Mičiganas Nacionālās gvardes sauszemes spēku kopējo darbu un cīņas uguns zonā.

Filmā skatītājam tiek sniegta vēl nebijusi iespēja sekot līdzi karavīru gaitām ārpus posteņa aizsargvaļņiem un saklausīt, kādas pārdomas rodas pēc spēcīgajām apšaudēm, savu kaujas biedru dzīvību glābšanas un bīstamām operācijām kalnos.

Filmā redzam atklātas vīru sarunas ārpus posteņu drošajiem nocietinājumiem, neslēptas emocijas pirms kaujas. Tāpat filma fiksē arī pirmās sajūtas pēc ievainojuma un domas pēc tam, kad dzīvību izglābusi bruņuvestes plāksne. Karavīri dalās dzīves pieredzē, kas iegūta ikdienas kaujās, kur vienmēr jūtams nāves tuvums.

Kinoblogeris Ģirts Luste portālā www.kinoteikumi.lv raksta: "Kaut ik pa laikam filma novērš uzmanību un kā pa pieri iesit apziņa, ka šauj, spridzina, ievaino un mirst pa īstam, tomēr

visam stāstam pāri strāvo vislabākās latviešu tautai piemītošās īpašības - prātīgums, miers un omulīgums."

Kameras priekšā karavīri atļaujas arī rūgti pajokot, ka šajā "zvaigžņu karā" ar augstajām tehnoloģijām un jaunāko bruņojumu viņi stājas pretī aci pret aci ar kaujiniekiem, kuri cīnās pēc sentēvu metodēm, slēpjoties aiz akmens tikai dažu simtu metru attālumā.

"Šis nav stāsts par karu pret terorismu, šis ir stāsts par to, kā karš maina cilvēku," - tā filmas "Astoņi pilnmēneši" vēstījumu rezumē tās radošā komanda.