Mofo 79, Mofo Superphone, Mofo – vai nav vienalga?! –, taču pirmoreiz šādas komandas nosaukums izskanēja jau 2003. gada vasarā, kad šī grupa trijatā sagatavoja singlu Nekas nav beidzies. Tā joprojām ir vokālists un ģitārists Arnis Račinskis (vokāls, ģitāra), kas ir pazīstams pēc darbošanās grupās Kuba un Raadio, ģitārists Mārtiņš Ēlerts (Astro"n"out), basists Toms Ostrovskis (ex The SatellitesLV un Kuba), kā arī pienvedēju bundzinieks Pēteris Lunde. Galvenais runātājs tomēr ir Arnis Račinskis – viņš arī visu dziesmu autors.

Bez iejaukšanās

Grupas Mofo debijas albums klajā nācis kā zibens spēriens no skaidrām debesīm: jā, Arnis kaut ko par to bija ieminējies, bija pat iedevis demoierakstu, taču šķita, ka līdz šim svinīgajam brīdim vēl gana laika. Taču nedēļas nogalē klajā nāca izdevniecības Platforma Records ziņa, ka Mofo ir dzimis! "Jā, mums bija doma, ka to varbūt varētu izdot septembrī, bet disks ir tik ilgi nācis, ka gribējās to izdot ātrāk, lai sajustu, ka kaut kas beidzot ir izdarīts," saka Račinskis. Šis albums ir rakstīts un pārrakstīts trīs reizes, miksēts un pārstrādāts, ik reizi kaut kas pašiem mūziķiem nav tajā paticis, līdz beidzot nolemts pielikt punktu gandrīz nebeidzamajiem meklējumiem.

Albums izdots tikpat kā pašu spēkiem, lai arī uz tā ir respektablo platformiešu zīmogs. "Likās baigi svarīgi to izdarīt pašiem, bez kaut kādas iejaukšanās no ārpuses, kad ierakstu izdevniecība dod naudu un saka: zini, varbūt vēl vajadzētu šeit iespēlēt to vai šito!" stāsta Arnis. Mofo sava albuma izdošanā piestrādājuši paši – ierakstījuši, atraduši, kur šo skaņu materiālu apstrādāt u. tml., arī studiju apmaksājuši paši, bet Platforma Records apņēmusies disku izplatīt. "Sākumā bija doma arī albumu izdot pašiem, bet tad jāmeklē ceļi, kā to legāli atdot veikaliem. Pieredzējis izdevējs tomēr var to izdarīt daudz efektīvāk."

Debijas izlase

Albumā iekļautas arī dziesmas Nekas nav beidzies un Tavs radio melo, kas it kā jau ir pamatīgi atspēlētas radiostacijās, tāpēc rodas pārdomas – vai bijušas grūtības ar jauna skaņu materiāla pielasīšanu vai arī radušās cita rakstura problēmas. "Man arī pašam nedaudz traucē tas, ka albums nav konceptuāls. Protams, tā ir vienas grupas daiļrade pietiekami šaurā stilā, tomēr te ir apkopoti gabali no 2000. līdz 2005. gadam. Gandrīz vai The Best Of," prāto Račinskis. Var jau teikt, ka visas dziesmas ir Arņa, tomēr "ar tiem džekiem mūzika izveidojas tieši šāda: ja es to būtu rakstījis ar citiem, būtu cits bundzinieks vai cits basists, tad skanētu citādāk; tas tomēr ir grupas materiāls, lai arī dziesmas ir manas."

Interesanti, ka ripā ir arī undeground leģendas Baložu pilni pagalmi dziesmas Mans lielais rakstāmgalds kaverversija. "Šī dziesma ir vienkārši ģeniāla!" komentē Arnis. "Pirmoreiz to dzirdēju un domāju – bāc, tas ir 1995. gads, bet, ja to pagriež mazliet, mazliet lēnāk, tad tas skan kā Blur dziesma Coffee & TV, kas bija 1997. gada gabals! Patiesībā [Baložu pilni pagalmi līderis Māris] Šverns ir totāli aktuāls džeks – viņš īstajā laikā dara īstās lietas, tikai neatbilstoši pasniedz savas dziesmas, tāpēc tās nekļūst populāras tautā."

Pēc izjūtas

Liek aizdomāties arī Mofo teksti: cik tas ir nopietni? "Ar tiem tekstiem ir tā, ka... Piemēram, Nekas nav beidzies ar visu melodiju man nez kāpēc iedegās galvā 2000. gada ziemā ejot pāri ielai Stabu un Čaka ielas krustojumā. Pēkšņi – un viss! Kāpēc? Es to nevaru izskaidrot. Savukārt tai turpinājums radās kādu gadu vēlāk – arī tikpat vienkārši un nepiespiesti."

Arnis piebilst, ka teksta pamatā ir personīgais pārdzīvojums, kas radis savu vietu mūzikā. Arī "pilsēta, kur vienmēr līst" nav jāmeklē burtiskā nozīmē, jo "tā ir iedomāta vieta, iekšējā pasaule". Arī par pārējiem dziesmu tekstu vārdiem Arnim ir līdzīgs skaidrojums. Piemēram, "meitene no lētām zviedru filmām" oriģinālā bija iecerēta kā "meitene no spiegu filmas".

Račinskis: "Biju totāli iemīlējies. Kādā mēģī radās četras piecas dziesmas – vienkārši ņem un močī, viss skan! Jau viss ir beidzies, noraujam vadus, kaut ko jokojamies, nospēlējam kaut kādus pilnīgos sviestus, Pēcis sāk sist ritmu, un viss notiek. Kādu gadu šķita, ka tas gabals ir pārāk salds, bet, kad rakstījām to studijā, nomainījām visas ģitāras partijas, piegriezām to saldumu vēl pat mazliet klāt. Bet "meitene no zviedru filmām" varētu būt kaut vai meitene no Bauskas. Tas ir par meiteni, kas tevi ir apbūrusi, viņa var būt no jebkurienes."

Mofo turpina

Grupai jau esot gandrīz gatavs materiāls otram albumam, jo šajā ripā nekā īpaši jauna nav. Pašlaik mūziķi esot tā saspēlējušies, ka labi gabali sanākot vai "uz sitiena".

Uz Neatkarīgās apskatnieka piesardzīgo vaicājumu, vai nevajadzētu vispirms apskatīties, vai kādam Mofo mūzika maz ir vajadzīga, Arnis atbild bez domāšanas: "Vai man par to jāuztraucas? Tas taču ir tas, ko es daru! Nē, nu labi, būsim godīgi, man, protams, ir patīkami, ja cilvēki nāk uz koncertiem, viņiem patīk, bet, ja mani tiešām uztrauktu tas, cik cilvēku atnāk uz koncertu, tad taču es diez vai spēlētu to, kas Latvijā jau tradicionāli netiek pieņemts, vai ne?!"

Pēc viņa teiktā, "visvienkāršākais tagad būtu paņemt MTV roku vai arī hiphopu un to iebliezt, jo tas ir aktuāls!". Tā gan ir. Taču ir arī tā, ka katru reizi, kad kāds apgalvo, ka Depeche Mode laiks ir aizgājis vai ka roks ir miris, izrādās, ka tā nemaz nav. Laikam jau nav ar".