Koncerta apskats: Seal (Rīga, "Arēna Rīga" 29.06.2008.)

Izpildījums: 10/12

Baudījums: 7/12

Skaņa: 10/12

Saturs: 6/12

Esmu pārliecināts, ka tieši futbols bija galvenais iemesls kādēļ Sīls pēc savas uzstāšanās atkārtoti neatgriezās uz skatuves, galu galā, Eiropas čempionāts futbolā notiek reizi četros gados un tādu episku spēli (Vācija-Spānija) dziedātājs noteikti negribēja laist garām. Arī pats koncerts sākās salīdzinoši agri, tūlīt pēc plkst. 19.

Pirmā lieta, kas patīkami pārsteidza bija koncerta labā apskaņošana, iespējams tas skaidrojams ar faktu, ka skatuve tika izvietota nedaudz tuvāk halles centram, tuvinot arēnu amfiteātra formātam, iespējams arī ar to, ka augšējās, tukšās tribīnes tika aizklātas ar lieliem aizkariem, kas neļāva skaņai "aizlidot" un, protams, arī ar Sīla un grupas izvēlēto skaņdarbu aranžējumu, kurā netiek izmantotas skaļas roka ģitāras, un dzīvās bungas (vienmēr sarežģīti apskaņojamas) neveic primārā ritma instrumenta funkciju.

Taisnības labad gan jāsaka, ka pēdējos gados Sīls interesi par sevi spējis saglabāt ne tik daudz pateicoties savai muzikālajai daiļradei, bet gan savai privātajai dzīvei - pirms trim gadiem dziedātājs apprecējās ar blondo skaistuli Heidiju Klumu (Heidi Klum), vienu no pasaulē slavenākajām modelēm, kuras foto rotājis neskaitāmu žurnālu vākus un pēdējos gados šādā kontekstā bieži manāms bulvārpreses slejās.

Arī pēc vakardienas koncerta kāds Sīla cienītājs, komentējot koncertu, ieminējās, ka pārāk daudz tomēr tika spēlētas jaunā albuma dziesmas un pārāk maz "vecie labie" hiti. Tiesa, savus lielākos grāvējus Sīls tomēr bija atvedis uz Rīgu - sākot jau ar 1990. gada Adamski un Sīla singlu "Killer", beidzot ar kinofilmas "Batman Forever" skaņu celiņu "Kiss From a Rose" un, protams, "Crazy".

Šodienas acīm raugoties, uz brīdi aizmirstot, ka vakar redzētais Sīls ir tas pats futūristiskais tēls, kas redzams "Crazy" videoklipā pirms 17 gadiem, jāsecina, ka būtībā viņš šobrīd ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem britu salu melnādainajiem pop/soulmūziķiem (īsti precīzs šis apzīmējums gan nav) Lemāra, Lighthouse Family u.c. Pēdējo gadu Sīla ierakstos jūtams savdabīgs akcents uz garīgām vērtībām, mūzikas dziedinošo spēku, globāla rakstura jautājumiem, te prātā nāk arī kanādiešu dziedātājas Alanisas Morisetes "brīnumainās pārvērtības" pēc "Jagged Little Pill" plates. Ne velti, šķiet, Alanisa sajutusi kādu neredzamu garīgu saikni ar Sīlu un pirms trim gadiem savā labāko dziesmu izlasē iekļāvusi Sīla "Crazy".

Otra vērtīgā lieta, kas ļāva koncerta laikā neiemigt bija virs skatuves izvietotie videoprojekciju ekrāni, tie radīja katrai dziesmai papildus dimensiju, vai nu ilustrējot skaņdarba saturu, vai vienkārši radot īpašu noskaņu. Visa koncerta kopējā koncepcija bija vairāk orientēta uz deju ritmiem, ļaujot izpausties arī koncerta gaismotājam/iem.

Sīls tiešām ir lielisks vokālists, ko apliecināja arī Rīgas koncertā, taču kā mūzikas autors vēsturē viņš neatgriezeniski iegājis ar savu pirms padsmit gadiem sacerēto, es pat teiktu - ģeniālo "Crazy". Viss, kas sekoja pēc tam uz šīs dziesmas fona ir otršķirīgs.