1930. gadu vidū Zviedrijas kinematogrāfā pārliecinoši bija ienākusi jauniņā Bergmane. Kopš bērnības sapņojusi par aktrises karjeru, meitene jau bija piedalījusies vairākās filmās, kad režijas veterāns Gustafs Molanders viņai piedāvāja atveidot galveno lomu melodrāmā «Intermeco». Tajā galveno vīriešu lomu jau bija piekritis spēlēt Gesta Ekmans, tobrīd pati lielākā zviedru teātra un arī kino zvaigzne. Melodramatiskais stāsts par pasaulslavenu vijolnieku, kurš iemīl savas meitiņas klavierskolotāju, taču nespēj pārcirst laulības saites, nebija pats oriģinālākais, taču skatītājiem patika, un filma «Intermeco» radīja pamatotu interesi par Bergmani gan nacistiskajā Vācijā, kur Jozefs Gēbelss saviem padotajiem jau bija licis manīt, ka Vācijā pavisam drīz būs jauna kinozvaigzne, gan Londonā, gan arī Amerikā.

Filmu bija noskatījusies Holivudas producenta Deivida O.Selznika aģente Keja Brauna, kuras pārziņā bija ārvalstu talantu meklēšana, un savam priekšniekam viņa uzstājīgi ieteica novērtēt jaunās zviedrietes spēli. Selzniks tobrīd bija pilnībā pārņemts ar «Vējiem līdzi» filmēšanu, taču laiku, lai noskatītos «Intermeco», viņš atrada, kā arī nolēma to reekranizēt Holivudas gaumē, galveno sieviešu lomu uzticot Bergmanei un piedāvājot viņai septiņu gadu darba līgumu, kas patiesībā nozīmēja, ka viņš ir nolēmis investēt jaunas zvaigznes dzimšanā.

Ilgās karjeras laikā Bergmane kļuva par vienu no leģendārākajām personībām kino un arī teātrī. Ar lieliem panākumiem viņa strādāja kā kino - trīs «Oskari», četri «Zelta globusi», divas «Emmy» balvas un vēl arī «Volpi» kauss Venēcijā ir viņas balvu virknē -, tā teātrī - «Tony» balva kā labākajai aktrisei par Žannas d'Arkas lomu. Viņa filmējusies pie Maikla Kērtica, Sema Vuda, Džordža Kjūkora, Leo Makerija, Alfrēda Hičkoka, Viktora Fleminga, Roberto Rosellīni, Žana Renuāra, Anatola Litvaka, Sidnija Lumeta, Ingmara Bergmana un citiem.

Savukārt unikāli kadri no Bergmanes privātās dzīves skatāmi Stīga Bjerkmana veidotajā dokumentālajā filmā «Es esmu Ingrīda», kas tapusi pēc viņas meitas, modeles un aktrises, Deivida Linča mūzas Izabellas Rosellīni ierosinājuma un šopavasar, atzīmējot Bergmanes simto gadadienu, tika izrādīta Kannu kinofestivālā. «Es esmu Ingrīda, un šis ir mans stāsts,» aizkadra tekstu lasa patlaban aktuālākā zviedru aktrise Holivudā Alīsija Vikandere, un Bjerkmana filmā kārtu kārtām klājas atmiņas, Bergmanes dienasgrāmatas, fotogrāfijas, kadri no filmām, ziņu izlaidumiem un intervijām, kā arī unikāls ģimenes kinoarhīvu materiāls, kura režisore bieži bijusi pati Bergmane un kurā atklājas Bergmanes dažādās lomas: meita, sieva, māte, bet pāri visam - aktrise.

Kā ziņots, «Riga IFF» norisināsies no 15. oktobra līdz 25. oktobrim. Tā centrālā norises vieta būs «Splendid Palace», kur ik dienu notiks ne tikai filmu seansi abās kinozālēs, bet arī dažādi pasākumi. Festivāla eksperimentālā kino un īsfilmu seansus izrādīs jaunatvērtajā «Kino Bize». Kopumā festivālā būs skatāmas 90 filmas deviņās dažādās programmās.

_{Biļetes uz «Riga IFF» seansiem nopērkamas festivāla mājaslapā un «Biļešu servisa» kasēs.}