«Operu ar Rīgu saista ne tikai ģeniālais R. Vāgners. Tima Alberija (Tim Albery) režisēto operizrādi diriģē pasaulē zināmais un augsti vērtētais Latvijas diriģents Andris Nelsons. Savukārt titullomā ir izcilais velsiešu baritons Brins Tervels (Bryn Terfel),» saka Ināra Ancāne, operu eksperte, Latvijas Radio 3 ētera balss. «Varam lepoties, ka 35 gadu vecumā Nelsons kļuvis par jaunāko Bostonas Simfoniskā orķestra galveno diriģentu vairāk nekā 100 gadu laikā. Izrādes «Klīstošais holandietis» tiešraide ir lieliska iespēja baudīt virtuozu skanējumu no Londonas prestižā operteātra pašmāju talanta vadībā.»

1. Slavas pirmsākumi

1838.-1839. gadā Rīgā R. Vāgners sāka komponēt operu «Rienci», kuras pirmizrāde 1842. gadā padarīja komponistu plaši pazīstamu. Stāsta, ka arī «Klīstošā holandieša» ieceres radušās jau šajā laikā, dzīvojot Rīgā.

2. Aizdomīgā bēgšana

Aizvadījis pusotru savas dzīves gadu Rīgā, mūziķis un teātra kapelmeistars kopā ar savu sievu un karsti loloto Ņūfaundlendas sugas suni pēkšņi pameta pilsētu. R. Vāgnera biogrāfijā bieži pieminētā negaidītā bēgšana daudziem šķita aizdomīga. Vēl joprojām nav vienprātības par patiesajiem tās iemesliem – iespējams, R. Vāgneram bija nepieciešama steidzama vides maiņa, pilsēta bija par mazu, lai realizētu mākslinieciskās ieceres, vēl vēstures avotos minēta R. Vāgneru ģimenes nespēja tikt galā kredītsaistībām. Komponista mākslinieciskie projekti izmaksāja lielas naudas summas, ko neesot izdevies atpelnīt.

3. Rīga - sensacionālo panākumu sākums

Opera «Klīstošais holandietis» pirmizrādi piedzīvoja 1843. gada 2. janvārī Drēzdenē, kur tā izgāzās. Rīga apsteidza pārējās Vācijas pilsētas kā nākamā vieta, kur opera iestudēta tā paša gada 22. maijā. Tieši Rīgas uzvedums kļuva par pamatu turpmākajiem operas sensacionālajiem panākumiem – mūsu galvaspilsēta bija sajūsmā!

4. R. Vāgnera dzīves atspoguļojums «Klīstošajā holandietī»

Operā R. Vāgners atklājis savas dzīves problēmas, ar kurām saskaras arī Rīgā. Nemierīgā, «nolādētā klejotāja» tēls ir komponista dzīves un arī operas vadmotīvs. Vēlāk tāds pats «nolādētais svētceļnieks» ir Tanheizers, kā arī Loengrīns un Votāns. Tēlus vieno arī alkas pēc uzticīgas mīlas, kas ilgtu līdz nāvei. R. Vāgnera dzīvi caurvija ilgošanās un bezgalīga vientulība. Visa pamatā – fatālais egocentrisms.