Rokeris un grupas "Leģions" dalībnieks Aivars Brīze, kurš svētdien iejutās eksperta lomā šovā "Mūsu zelta dziesma", komentējot valstī notiekošo, ir skarbs: "Tas ir pilnīgs sviests!" Viņaprāt, ikvienam no mums jādomā, ko varam darīt, lai nepieļautu latviešu tautas iznīcināšanu.
Šokā par koalīciju
Ko Brīze domā par iespējamo koalīciju un vienošanos, kas noslēgta starp "Saskaņas centru" un Zatlera reformu partiju? Atbildot uz šo jautājumu, mūziķis ir ļoti tiešs: "Zatlers ir nodevējs! Un šo cilvēku es nepazīstu! Tas ir pilnīgi cits cilvēks, nekā tas, ko labi pazinu pirms vairākiem gadiem -, tas bija normāls džeks. Acīmredzot, Zatleram ir vairākas sejas, un viņš tās maina atbilstoši politiskajai konjunktūrai un savam izdevīgumam - gluži kā Zigmara Liepiņa dziesmā "Dzejnieka karnevāls"..."
Arī komentējot to, kas notiek valstī, mūziķis ir ļoti tiešs un nesaudzīgs: "Pa šiem divdesmit gadiem, kamēr pastāv neatkarīgā Latvija, ir iznīcināts un sagrauts viss! Neesmu ekonomists, taču es arī redzu, ka ir iznīcināta cukurrūpniecība, veselības aprūpes nozare, laukos tiek slēgtas skolas," Brīze emocionāli uzskaita, atgādinot, ka šogad valsti pametuši jau 14 tūkstoši cilvēku, bet nevienu no varnešiem tas īsti neuztrauc. "Manuprāt, tas ir genocīds pret latviešu tautu; citādi nosaukt to nevar," viņš atklāti teic.
"Ir jādod virsū!"
Kā, viņaprāt, cilvēki šo situāciju var ietekmēt? "Es jau svētdienas vakarā TV šovā "Mūsu zelta dziesma", komentējot Kažas uzstāšanos, teicu, ka visas labākās un spēcīgākās dziesmas ir tapušas laikā līdz 1989.gadam. Tāpēc ir pienācis brīdis, kad
jāsaspringst dzejniekiem un komponistiem, lai radītu dziesmas, kas atkal uzrunātu cilvēkus.
"Ir "jādod virsū"! Ja mēs to nedarīsim, tad nedarīs neviens!"
Pēc mūziķa domām, tieši spēcīgas un uzrunājošas dziesmas ir labs veids, kā cilvēkus aicināt ieklausīties tajā, kas notiek un mudināt nepalikt malā. "Jā, mēs to darījām "Līvu" laikā, kad tapa "Dzimtā valoda" un "Zābaku dziesma" - šajā dziesmās izskanēja tas, par ko cilvēki runāja virtuvē, nevis atklāti. Taču, dzirdot mūsu dziesmas, viņi saprata, ka var arī citādi," atminas mūziķis, gan uzreiz piebilstot - tiesa, 80.gadu beigās valstī bija pavisam cita situācija.
Vai, pēc Brīzes domām, tautu atkal uzrunātu 80.gados tapusī Zigmara Liepiņa rokopera "Lāčplēsis"? "Varbūt jā, bet varbūt arī nē," prāto mūziķis, neslēpjot - viņaprāt, autoriem būtu jārada kaut kas tāds, kas tautai dotu spēku un cerību. "Viss ir tādā bezcerībā un pašplūsmā, ka tiešām nolaižas rokas..." atzīst Brīze.
Starp citu, arī viņš pats sarakstījis dziesmu - patriotisku vēstījumu -, kas, viņaprāt, atbilst iepriekš teiktajam, taču - radiostacijas to neesot ņēmušas pretī. "Iegansts - dziesma neatbilstot radio formātam," Brīze komentē atteikuma iemeslus, ironiski piebilstot - nez, kas tad esot radio formāts?
"Laikam jau dziesmiņas par īsām kleitiņām un spožām mantiņām. Tātad - par neko..."
Jāvar arī latviešiem
Mūziķis uzskata, ka to varētu izdarīt arī latviešu žurnālisti. Nu, kaut vai jebkurā no masu informācijas līdzekļiem katru dienu uzdodot jautājumu konkrētai partijai: "Jūs solījāt to un to. Vai tas ir izdarīts? Tad politiķiem nāksies pakustināt smadzenes, lai atbildētu. Un tad prese tiešām būtu ceturtā vara, kas kaut ko spēj ietekmēt."
Savukārt par pašreiz notiekošajiem TV šoviem Brīze, kurš pats pērn piedalījās TV3 šovā "Dziedi ar zvaigzni. Milžu cīņas", teic: "Manuprāt, pašlaik tās ir dzīres mēra laikā, kas novērš cilvēku uzmanību no valstī notiekošā." Taču, no otras puses, mūziķis piekrīt - jā, šādi pasākumi cilvēkiem palīdz relaksēties un vismaz uz brīdi aizmirst par savām problēmām. "Tā arī ir iespēja tautai pateikt kaut ko svarīgu - caur labām dziesmām, jo - šāds formāts cilvēkiem ir vieglāk saprotams. Tādēļ, ja nav iespējams citādi, mūziķi un dzejnieki varētu šo formātu atbalstīt."
