"Infekcija" liks tev mazgāt rokas. Kārtīgi. Nešaubies ne mirkli.

Apraksts. Godalgoti aktieri un Holivudas zvaigznes Mets Deimons, Gvineta Paltrova, Džūda Lovs un Keita Vinsleta trillerī "Infekcija". Cilvēcei draud briesmas, jo ar nepieredzētu ātrumu izplatās nāvējošs vīruss – un līdz ar to panika. Filmas varoņiem - zinātniekiem, varas pārstāvjiem un vienkāršām ģimenēm - nākas pārvarēt gan bailes, kas sabiedrībā izplatās vēl ātrāk par infekciju, gan arī mēģināt uzveikt nāvējošo vīrusu.

Pārdomas. Daudzi no jums teiks, ka šī tēma par slimībām un katastrofām sevi ir pilnībā izsmēlusi un redzēta jau simtiem reižu. Jā, sava taisnība tur ir, līdzīgas filmas ir redzētas tik daudz, ka pat saskaitīt nespēju, tomēr "Infekcija" ir īpašs gadījums un es pat teiktu - kaut kas unikāls, tieši ar savu reālismu un to, kā Soderbergs, izmantojot visas savas iemaņas filmu veidošanā, skatītājam liek tam visam noticēt.

"Infekcija" ir filma, kas uzbur scenāriju, kas notiktu ar pasauli, ja tā sastaptos ar bīstamu infekcijas slimību, pret kuru nav zāļu un tā izplatās ar tik vienkāršu un pat stulbu veidu kā rokasspiediens, pieskāriens kaut kam, kam pieskāries slimais. Nāve iestājas ātri, vīruss visu laiku mainās, modificējas un mutējas, tāpēc īsā laika posmā atrast tam poti un vakcīnu ir grūti, teju pat neiespējami. Modernā tehnoloģiju pasaule, ceļojumi un mūsdienīgās priekšrocības, kas nedēļas laikā pieļauj vienai personai apceļot teju visu pasauli, ir šā vīrusa lielākais sabiedrotais. Nedēļas laikā visas pasaules lielākās pilsētas jau ir inficētas. Cilvēki mirst, slimo, gadījumi tiek ievietoti internetā aculiecinieku video, foto veidā, bet neviens nespēj reaģēt pietiekami ātri, lai katastrofu novērstu.

Ne mirkli nešauboties, es varu droši apgalvot, ka "Infekcija" ir briesmīgākā, šausminošākā filma, ko esmu redzējis pēdējo gadu laikā.

"Infekcija" ir šausmu filma, pat ja tajā neviens neskraida ar cirvi vai motorzāģi pa jauniešu disenēm,

pietiek ar reālismu un sajūtu, ka tas ne tikai varētu notikt ar mūsdienu civilizāciju, bet filmas laikā pārņem sajūta, ka tieši tagad tas jau ir sācies, un pēc filmas noskatīšanās, gribi vai negribi, bet pastiprināti pievērs uzmanību citu cilvēku rokām, kā arī vēl pāris dienas negribas kāpt sabiedriskajā transportā, sarokoties ar kādu vai šķirties no cimdiem.

Pēc "Infekcijas" noskatīšanās gribas maksimāli ātri doties mājās, ieiet dušā un ieslēgties uz nedēļām divām, nebāžot degunu ārā no mājām. Šīs sajūtas pastiprina reālie fakti filmas laikā, kā, piemēram, spāņu gripa 1918. gada augustā, kura pārvērtās par pandēmiju un tuvāko sešu mēnešu laikā no šīs slimības bojā gāja apmēram 25 000 000 cilvēku, citiem vārdiem, šī gripa nogalināja 3% no pasaules iedzīvotājiem dažos mēnešos, un tas ir fakts.

Interesanti

tiek parādīta valdības rīcība, kā arī likts akcents gan uz lielo birokrātiju, gan faktu, ka pati valdība baidās no zāļu izplatītājiem,

ka šo nelaimi kāds varētu pārvērst par lielisku biznesu. Tikpat lielu akcentu filmai uzliek reālās darbības, ko valdība veic pandēmijas sakarā, kaut vai vienkārši liela bedre pilsētā, kurā tiek likti līķi, jo tādai lepnībai kā bēres vai cienīga izvadīšana, vienkārši vairs neatliek nedz laika, nedz resursu. Būtisku piekrāsu filmai piešķir reti, bet ļoti, ļoti melni joki, ko dažādi personāži izspēlē it kā garām ejot, bet tas nav nekas tāds, ko dzīvē nevarētu piepildīt; lai cik melna būtu ikdiena, joks to drusku iekrāso. Pat pats melnākais.

Aktieru komanda ir milzīga, visus pieminēt pat nevēlos, daži no tiem turas līdz filmas beigām, bet daži mirst jau pāris minūtes pēc filmas sākšanās. Filmas "Matrikss" zvaigzni Lorencu Fišbērnu (Laurence Fishburne) komentēt nav jēgas, viņš ir lielisks. Akcentēt vēlos oskaroto Metu Deimonu (Matt Damon), kurš atveidot centrālo filmas tēlu Miču Emhofu (Mitch Emhoff). Mičs ir kluss un apzinīgs ģimenes galva, mīlošs vīrs un tēvs, tomēr dienas laikā zaudē gan sievu, gan dēlu. "Infekcija" neuzspiež traģiskos ģimeniskos zaudējumus, jūtas, asaras; noskatoties šo filmu, atcerējos slaveno Hitlera politisko aforismu "viena cilvēka nāve traģēdija, tūkstošu - statistika". Šis aforisms man ienāca prātā tāpēc, ka tieši Miča ģimenes notikumi izspēlēja traģisko filmas daļu, pārējais bija vienīga statistika, lai cik skumja tā būtu.

Mičs Emhofs nosvērti visas filmas laikā cenšas saglabāt dzīvību savai atlikušajai meitai un, lai cik tas smagi, cenšas darīt visu iespējamo, lai izdzīvotu un izglābtu meitu no diviem ļaunumiem - slimības, no kuras cieš visa pasaule, un loģiskā cilvēciskā idiotisma - marodierisma, kas valda pilsētās. Cepuri nost Metam Deimonam, nespēju iedomāties aktieri, kas to izdarītu vēl pareizāk.

Otrs tēls, ko vēlos akcentēt, ir ļaunais blogeris (es redzu daudzus smīkņājam, šo lasot) Alans Krumvids (Alan Krumwiede) kura lomā iejūtas Oskariem nominētais Džūda Lovs (Jude Law). Alans, kurš tic modernajām tehnoloģijām, saista visus notikumus ar valdības konspirāciju un zāļu tirgotāju ietekmi uz pasauli. Bez īstiem pierādījumiem viņš savāc pamatīgu sekotāju pulciņu, un te nu ir interesantākā daļa. Ne vienmēr tas, kurš it kā saka taisnību, reāli to dara, reizēm viss ir tieši pretēji, bet es te drusku aizrāvos ar spoileriem, tāpēc sīkāk nestāstīšu.

Asiņu šajā filmā praktiski nav, bet, lai dzīve (lasi - filma) neliktos rožu dārzs, Soderbergs ir paspīdējis ar īpašu autopsijas ainu, kurā notiek galvaskausa atvēršana; lai arī tā nav briesmīga, vienaldzīgu nevienu neatstās. Mūzika, kas valda filmā, visus notikumus akcentē un padara daudz dramatiskākus, par to jāpasaka paldies tās autoram Klifam Martinezam (Cliff Martinez)

Nobeigumā - aizej noskaties "Infekciju" uz kinoekrāniem. Paķer līdzi draugus. Ļauj Soderbergam izraut tavas smadzenes, inficēt tās ar nelielu atgādinājumu par to, kas būtu, ja būtu, un iebāzt atpakaļ domājamajā spainī drusku gudrākas. Paskaties gudrāku kino, paskaties, cik vājš cilvēks patiesībā ir. Ak jā, gribēju atgādināt, ka 2012. gads ir jau nākamgad.

Vērtējums: 9/10