Mitoloģisku datorspēļu fanātiem "Tors" būs kā saldais ēdiens.

Apraksts. Episkais "Marvel" piedzīvojumu stāsts aptver mūsdienu pasauli un noslēpumaino Asgārdas karaļvalsti. Stāsta centrā ir Varenais Tors – spēcīgs, taču augstprātīgs kareivis, kura neapdomīgā rīcība no jauna piešķiļ uguni senām domstarpībām, izraisot karu. Par sodu Tors tiek padzīts no karaļvalsts, lai turpmāk savu dzīvi pavadītu uz Zemes starp cilvēkiem. Taču tieši šeit viņš uzzinās, ko nozīmē būt īstenam varonim, kad bīstamākais ienaidnieks no viņa pasaules sūta savus tumšos spēkus, lai iekarotu Zemi.

Pārdomas. Teikšu godīgi,

"Tors" varēja kļūt par nevis episku piedzīvojumu stāstu, bet episku katastrofu,

tomēr vairāku laimīgu sakritību rezultātā tapis par tīri baudāmu izklaidējošu kino. Paskaidrošu, kāpēc.

Būtiskākās "Tora" nepilnības ir scenāristu un režisora paviršais darbs pie filmas svarīgākajām detaļām, proti, paša galvenā tēla Zemes apciemojuma iemesla - sods, kurš tam bija jāizcieš uz šīs pasaules, neizskatījās ne pēc kāda soda, turklāt mīlas stāsts starp galvenajiem filmas varoņiem bija tikpat nopietns, cik kāda pārīša kopā pavadīta nakts lētā viesnīcā stundu pēc iepazīšanās un iedzeršanas vietējā krogā. Cīņā ar galveno slikto jeb dzelzs robotu, kas dedzina ar dievišķu uguni visu savā ceļā, arī nekā īpaša saredzēt nesanāca. Nepārliecinošas detaļas skatītājam liedz noticēt filmā notiekošajam. Savādi leņķi, agresīva un nesaprotama montāža, kur notikumi norisinās dažādās Visuma malās, turklāt tik ilgi, ka, noskatoties kādu citu, pirmo jau esi paspējis aizmirst. Kaitināja arī dažādās atsauces uz citām filmām, bet īpaši kaitinoša bija "Dzelzs vīra" pieminēšana pašā filmas sižetā. Kas par daudz, tas par skādi.

Papildus tam visam "Tors" varētu ieiet vēsturē ar visšķidrāko stāstu par izkļūšanu no valsts slepeno aģentu ieslodzījuma, kāds vien ir redzēts, bet nevēlos sabojāt filmas skatīšanos ar spoileriem, jo filmai ir arī labā puse.

Lai arī Natālija Portmane pēc sava uzvaras gājiena "Melnajā gulbī" ("Black Swan"), šķiet, nespēs pievilt nevienu skatītāju, jāatzīst, ka "Torā" viņas vieta nav īsti saprotama, viņa it kā visu laiku ir redzama, tomēr nerada nekādas patīkamas emocijas; arī nerodas sajūta, ka viņas tēls būtu nozīmīgs šajā stāstā. Tiesa, Hopkinsa tēlojums bija labākais, kas labu laiciņu no viņa ir redzēts, un par to patiess prieks, jo

kopš spēcīgajām cilvēkēdāja lomām no viņa visa pasaule gaida ko vairāk nekā, piemēram, filmā "Rituāls" vai "Vilkatis".

Par laimi, viņš ir saņēmies un viņa atveidotais Asgārdas karalis Odins iedveš karaļa cienīgu bijību un tiešām liek šim tēlam noticēt.

Visu filmu savelk kopā galvenā varoņa, paša Tora tēlotājs Kriss Hemsvorts (Chris Hemsworth) un viņa ļaunais brālis Lokijs, kuru atveido Toms Hidlstons (Tom Hiddleston). Gan katrs par sevi, gan viņu abu saspēle ir vienkārši lieliska, tā ir jautra, skumīga un, galvenais, pārliecinoša. Tieši Hemsvorta joki šai pasaulē liek skatītājiem smieties, un tieši Hidlstona tēlojums skumt.

Lielākie smiekli no manis izskanēja mirklī, kad Tora draugi ieradās no Asgārdas uz Zemes un visā savā bruņu un ieroču krāšņumā staigāja pa parastu ASV pilsētu. Tas bija skats, kādu vēlētos ieraudzīt jebkurš aktīvs un fanātisks datorspēļu cienītājs. Ceru, ka par šo skatu būs sajūsmā arī tie kino skatītāji, kas nav spēlējuši tādas datorspēles kā "World of Warcraft" vai "The Lord of the Rings".

Es neesmu turējis rokās "Tora" komiksus, bet, skatoties to uz 3D, redzot, kādu filmas veidotāji ir radījuši Asgārdu, ceru, ka arī komiksa fani nebūs vīlušies. Varbūt arī filmai pietrūka tās "naglas", lai tā kļūtu ģeniāla, tomēr tā nav arī slikta. Tiem, kam patīk dažādas leģendas, mitoloģijas, dievi, mītiskās parādības, kā arī līdzīgas datorspēles, par filmu noteikti būs sajūsmā. Turklāt "Tors" ir jāskatās vai nu uz lielā ekrāna, vai arī jāignorē un jāaizmirst pavisam.

Vērtējums: 7/10