Sarunā ar TVNET Ģirts Ķesteris smejas, ka jūt, ka seriālā jau pavisam drīz būs nepatikšanas, jo straujiem soļiem viesnīcai tuvojas viņa atveidotais varonis Fēlikss.

«Es viņu ar nepacietību gaidu. Faktiski, ja tas manī tik lielā mērā nebūtu, tad arī tāds dvīņubrālis nebūtu. Es tieši esmu aizdomājies par Fēliksa raksturu un man liekas interesanti, cik ļoti lielā mērā mēs bērnībā pazaudējām savu identitāti. Mums nemitīgi aizrāda: nešķobies, tas ir slikti. Ir maz unikālu cilvēku uz ielas, jo vairāk vai mazāk esam izlīdzināti. Un ļoti retos gadījumos veidojas kādas grafiskas nobīdes. Taču, kad nonākam pirtī vai basketbola laukumā, tad rodas kaut kādas nekontrolētās reakcijas. Un tad es saku: «Re, kur dzīvo cilvēki!» Taču ikdienā tā nav, un man liekas, ka līdz ar to

mēs paši nezinām, kas mūsos iekšā slēpjas.

Iespējams, kāds dauzoņa un pasaules krāsotājs,» savu personību ar atveidotā varoņa Fēliksa ašo dabu salīdzina Ķesteris.

Aktierim nesagādā problēmas vienā dienā seriāla «UgunsGrēks» filmēšanas laukumā atveidot gan Leonu, gan Fēliksu. «Reizēm pat vienlaikus spēlēju abus varoņus. Un šajā gadījumā nav pat Ģirta Ķestera ūnikums, domāju, ka ikviens labs aktieris var tāpat kā es. Galvenais ir izteiksmīgi ceļa stabu nospēlēt. To es vienmēr esmu gribējis. Dodiet man stundu, un es nospēlēšu ceļa stabu tā, ka visa zāle skatīsies. Tas mani fascinē. Izaicinājums spēlēt lielās lomas, tas ir ikvienam aktierim, un tas ir normāli, bet spēlēt mazās lomas vai nekādas lomas padarīt par kaut kādām lomām, tas ir daudz lielāks izaicinājums.» piebilst Ķesteris.

«Tas ir ļoti normāli, ja aktierim arī ir kādi krīzes brīži gan teātrī, gan seriālā. Neveiksmes mani veido un liek meklēt kaut ko jaunu. Tās nav katastrofālas izgāšanās, tās ir neveiksmes. Jaunradē tā mēdz būt. Kā mans režisors Mihails Gruzdovs vienmēr ir apgalvojis: «Cūciskā atkarība no veiksmes mūs noslepkavo kā māksliniekus!»» par profesionālajām vērtībām spriež aktieris.