«Beatles For Sale», 1964

Dziesmu saraksts: No Reply*; I’m A Loser; Baby’s In Black; Rock And Roll Music (Berry); I’ll Follow The Sun; Mr. Moonlight (Johnson); Kansas City (Lieber/Stoller) / Hey, Hey, Hey, Hey (Penniman); Eight Days A Week; Words Of Love (Holly); Honey Don’t (Perkins); Every Little Thing; I Don’t Want To Spoil The Party; What You’re Doing; Everybody’s Trying To Be My Baby (Perkins).

* Visu dziesmu autori ir Lenons/Makartnijs, vai arī tie norādīti iekavās

Četri albumi, seši singli, viena pilnmetrāžas filma un vairāk nekā 200 koncertu trīs kontinentos – tāda ir «The Beatles» bilance 19 mēnešos kopš debijas albuma. Kas notiek ar grupu, kura zibens tempā sasniegusi nepieredzētu popularitāti un radošu kvalitāti? Pirmkārt, tā sāk pagurt. Otrkārt – tā raugās, kurp doties tālāk. Taču jaunas durvis atrast nav viegli. Īpaši tādēļ, ka nav zināms, vai tādas eksistē, vai ģitārgrupu formātā vispār iespējams kas vairāk par to, ko viņi jau paveikuši. Viņi turpina pilnveidot studijas prasmes, Džons, Dilana iedvesmots, aizdomājas ne vien par dziesmu tekstu melodisko, bet arī saturisko funkciju, savukārt par mūzikas galveno stilistiku kļūst country & western tradīcijās balstīts folkpops. Albumam joprojām piemīt bītliski nevainīga pievilcība, tomēr tas iezīmē neizbēgamu neziņas mirkli līdz šim strauji augšupejošā trajektorijā. Pirmo reizi bītlu plate nesākas ar enerģisku adrenalīna triecienu. Tā vietā klausītājus uzrunā bezcerīgā «No Reply» ar bossa nova ritmiku, skaistu melodiju un ekspresīvu, lai arī nolemtības pilnu Lenona vokālu. Arī Džona nesaudzīgi pašironiskā «I’m A Loser» nepieļauj domu, ka bītli varētu reanimēt smaidīgo plīša puisēnu tēlu. Jau šo dziesmu nosaukumi rāda, ka bezrūpju eiforija ir pagātnē – vienīgie atgādinājumi par to ir Pola kārtējais superšlāgeris «Eight Days A Week» un Čaka Berija «Rock And Roll Music», kurā Džons atkal atklājas kā izcils rokenrola students un vokālists (Pols šādu kvalifikāciju demonstrē no Mazā Ričarda aizgūtā «Kansas City»/ «Hey, Hey, Hey, Hey» popūrijā). Zīmīgi, ka, jūtot svaiguma un jauna materiāla trūkumu, puiši lūkojas atpakaļ pagātnē. Idilliskā «I’ll Follow The Sun» ir Pola dziesma vēl no pirmsslavas laikiem, taču ievērojamu vietu albumā aizpilda arī piecdesmito gadu rokenrola kaverversijas, kas gan apliecina vien to, ka bītli jau ir sasnieguši savu skolotāju līmeni un varbūt pat pārauguši to. Nu atliek pāraugt pašiem sevi.

Sestdien: Bītli vinilā: «Help!» (1965)