Kopš 29.maija «Rīgas Biržas» ātrijā apskatāms pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova darbs «Gondola» - Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājums muzejam.
«Rīgas Biržā» dzīvi sāk «Gondola» (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Gondolas» atklāšanas pasākums izvērsās par īsti krāšņu performanci, kuras laikā skanēja Venēcijas iedvesmotā Antonio Vivaldi mūzika kontrtenora Sergeja Jēgera dziedājumā, Dantes un Josifa Brodska Venēcijai veltītā dzeja, ko papildināja videomākslinieka Roberta Rubīna veidotais skaņas, gaismu un video priekšnesums, uzburot īstu Venēcijas gaisotni. Pasākuma režisore bija Leonarda Ķestere-Kļaviņa.
Gutova 11 metrus garajam mākslas darbam izmantota īsta gondola, kas 30 gadus peldējusi pa Venēcijas kanāliem.
«Tas ir sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens:
telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums - kā visi šī izcilā mākslinieka darbi. Tas ir no sprādziena haosa radīts kosmoss - sakārtota kultūras pasaule. Tajā nav nekā lieka, tās forma ir skaidra, jo pastāv skaidrība autora galvā,» savā uzrunā teica Helēna Demakova. Savukārt Mākslas muzeja direktore Māra Lāce pauda prieku, ka šis darbs beidzot nonācis Rīgā: «Tas šeit dzīvos ilgi un laimīgi!»
Savukārt pats mākslinieks atzina, ka savus darbus izfantazē, guļot uz dīvāna. Tā tas bijis arī ar «Gondolu», taču, lai to realizētu, bija nepieciešama starptautiska komanda: 3D projekts tapa Krievijā, bet paša darba radīšanā, kas neesot bijis vienkāršs process, iesaistījušies itāļi un vēlāk talkā nākuši arī latvieši.
Dmitrijs Gutovs pieder paaudzei, kas sevi pieteica 20.gadsimta 90.gadu sākumā. Mākslinieka kontā ir dalība 53.Venēcijas biennālē un grupas izstādē «Krievija!» Gugenheima muzejā Ņujorkā, Sanpaulu biennālē 2002.gadā un vēl 80 izstādēs.
Viņš strādā teju ar visu laikmetīgās mākslas žanru sistēmu - glezniecība, fotogrāfija, video, multimediji, instalācija, performance, turklāt vēl arī lasa lekcijas studentiem, raksta rakstus un kūrē Mihaila Lifšica institūta darbību, kas nosaukts pazīstamā marksistiskā domātāja vārdā, kura darbi veido būtisku Gutova konceptuālā kreisā «background» daļu.
Projekta mecenāte Ināra Tetereva īsā sarunā norādīja, ka ir ļoti priecīga par iespēju atbalstīt šo projektu. «Vislielākais prieks man ir par cilvēkiem - gan tiem, kas strādā šeit, gan par Lancmaņa kungu, kurš darbojas Rundāles pilī. Varu tikai viņu priekšā noņemt cepuri! Ja nebūtu šo cilvēku, manuprāt, viss vēl ilgi stāvētu drupās. Bet, ja ir tādi aizrautīgi un pašaizliedzīgi cilvēki, kas sevi nežēlo, - tādiem cilvēkiem būtu grēks nepalīdzēt, un tādiem cilvēkiem mēs noteikti palīdzēsim!»