No 24. marta līdz 20. maijam Mākslas muzeja «Rīgas Birža» Lielajā izstāžu zālē (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs apskatāma izstāde «Faberžē», informē muzeja pārstāvji.
«Rīgas biržā» atklāj izstādi «Faberžē» (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ekspozīcija sniedz ieskatu vēsturiskā zīmola – Faberžē juvelieru nama darbībā, kura slavu galvenokārt nodrošinājusi Krievijas cara galma juveliera Karla Faberžē izcilība. Lai iepazīstinātu ar Faberžē nama izstrādājumu bagātību, ekspozīcijai izvēlēti dažādi priekšmetu veidi, sākot no Faberžē pazīstamākās ikonas – Lieldienu olas – līdz rotaslietām, galda piederumiem, pulksteņiem, etvijām un citiem aksesuāriem, kuri raksturo meistaru māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti.
Izstādi veido darbi no Viskrievijas Dekoratīvi lietišķās un tautas mākslas muzeja, Valsts Vēstures muzeja, A. Fersmana Mineraloģijas muzeja (Krievija), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātām kolekcijām.
Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju. Gustavs Faberžē (1814–1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas ir dzīvojis Pērnavā un tikai 1842. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846–1920) bieži apmeklējis Rīgu. Šeit abi, protams, katrs savā laikā, satikuši arī savas nākamās sievas. Sākoties 1917. gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu. Vēlāk uz Rīgu pārcēlās dzīvot daži viņa ģimenes locekļi un firmas pārstāvji.
Izstāde veidota tikai no unikāliem priekšmetiem,
katrs no tiem ir saistīts ar zīmīgu notikumu vai laika posmu firmas «Faberžē» vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē,
kā arī raksturo šā juvelieru nama māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti.
Eksponātu skaits nav liels, taču aptver iespējami plašu priekšmetu veidu spektru, kas pieskaitāmi «Faberžē» nama ekskluzīvākajiem darinājumiem. Katra darba vēsture saistībā ar kolekciju, no kuras tas nācis, veido savu stāstu, līdz ar to izstāde ir ne tikai vizuāli baudāma, bet sniedz arī apjomīgu informāciju par noteiktu laika posmu Krievijas vēsturē un mākslas stilu ietekmi uz juveliermākslu.
Ekspozīcijai izvēlēto darbu dizaina risinājumā radoši izmantotas Eiropas vēsturisko stilu – gotikas, renesanses, klasicisma ietekmes bieži neparastā savienojumā ar Persijas, Indijas, Ķīnas, Japānas mākslas akcentiem un atsaucēm uz krievu tautas mākslu. Atraisīta florālo motīvu interpretācija saistās ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma moderno stilu – jūgendu. Kopā ar izsmalcinātu tehnisko izpildījumu tas viss radījis neatkārtojamo un līdz pat šodienai apbrīnoto «Faberžē stilu».
Izstādē eksponēti darbi no Viskrievijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja, Valsts Vēstures muzeja un A. Fersmana Mineraloģijas muzeja krājuma (Krievija). Savā laikā A. Fersmana kolekcijai darbus atlasījis pats Pēteris Karls Faberžē. Šajā kolekcijā pēc Nikolaja II ģimenes apcietināšanas P. K. Faberžē pašrocīgi nodevis arī pēdējos, pat vēl nepabeigtos izstrādājumus. Ekspozīciju papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijā esošie Faberžē darbi, kā arī priekšmeti no privātām kolekcijām.