(Papildināts viss teksts un pievienots video.)

Līdz šim «Oskaru» saņēmusi tikai viena mēmā filma, tas notika 1927.gadā.

«Es mīlu jūsu valsti,» teicis Dižardēns, saņemot balvu. Viņš ir pirmais franču aktieris, kas ieguvis «Oskaru» kā labākais galvenās lomas tēlotājs.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī teicis, ka filmas «The Artist» («Mākslinieks») saņemtās «Oskara» balvas apliecina «franču kino un kvalitatīvā kino milzu panākumus». Viņaprāt, filma bijusi lieciniece «mūsu kino apbrīnojamajai vitalitātei un valdības politikai, kas atbalsta izcilību šajā nozīmīgajā franču industrijā».

Filma «The Artist» («Mākslinieks») kļuvusi par pirmo mēmo filmu, kas prestižo godalgu saņēmusi pēdējo 85 gadu laikā.

Līdz šim «Oskaru» saņēmusi tikai viena mēmā filma, tas notika 1927.gadā.

Labākās aktrises gods ticis Merilai Strīpai par lomu filmā «The Iron Lady» («Dzelzs lēdija»). Šī bija trešā reize aktrises karjerā, kad viņa saņēmusi šo pagodinājumu.

Savukārt kategorijā «Labākā otrā plāna aktrise» uzvarēja Oktāvija Spensera par tēlojumu filmā «The Help» («Kalpone»), bet par labāko otrā plāna aktieri atzīts Kristofers Plamers par veikumu kinolentē «Beginners».

Plamers pajokoja, ka savu «Oskara» balvas saņemšanas runu sacerējis un izmēģina jau kopš dzimšanas. «Dārgumiņ, tu esi tikai divus gadus vecāks par mani - kur gan tu esi bijis visu manu mūžu?» viņš jautā zeltītajai statuetei.

Mārtina Skorsēzes piedzīvojumu filma «Hugo», kas bija nominēta 11 kategorijās, arī saņēma piecas prestižās godalgas, taču tās visas piešķirtas par izcilu veikumu tehniskajās kategorijās.

Kā labākā animācijas filma tika apbalvota «Rango». To ierunājis arī aktieris Džonijs Deps.

Vudijs Allens saņēma apbalvojumu par labāko oriģinālscenāriju filmai «Midnight in Paris» («Pusnakts Parīzē»).

Balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja vairāki pasaulslaveni aktieri, tostarp Natālija Portmane, Kolins Fērts, Toms Krūzs, Penelope Krusa, Toms Henkss un Andželīna Džolija.

84. ASV Kinoakadēmijas apbalvošanas ceremonijas laureāti

Gada labākā filma: «The Artist» («Mākslinieks)»;

Labākais režisors: Mišels Hazanavičs - «The Artist» («Mākslinieks»);

Labākais aktieris galvenajā lomā: Žans Dižardēns - «The Artist» («Mākslinieks»);

Labākā aktrise galvenajā lomā: Merila Strīpa - «The Iron Lady» («Dzelzs lēdija»);

Labākais aktieris otrā plāna lomā: Kristofers Plamers - «Beginners»;

Labākā aktrise otrā plāna lomā: Oktāvija Spensera - «The Help» («Kalpone»);

Labākais oriģinālscenārijs: «Midnight in Paris» («Pusnakts Parīzē»);

Labākais adaptētais scenārijs: «The Descendants» («Pēcteči»);

Labākā animācijas filma: «Rango»;

Labākā ārzemju filma: «A Separation», Irāna;

Labākais operatora darbs: «Hugo»;

Labākais mākslinieka darbs: «Hugo»;

Labākā filmas montāža: «The Girl With the Dragon Tattoo» («Meitene ar pūķa tetovējumu»);

Labākā skaņas montāža: «Hugo»;

Labākā skaņas miksēšana: «Hugo»;

Labākie vizuālie efekti: «Hugo»;

Labākā mūzika filmai: «The Artist» («Mākslinieks»);

Labākā dziesma: «Man or Muppet» filmai «The Muppets»;

Labākie tērpi: «The Artist» («Mākslinieks»);

Labākais grims: «The Iron Lady» («Dzelzs lēdija»);

Labākā dokumentālā filma: «Undefeated»;

Labākā īsfilma: «The Shore»;

Labākā animētā īsfilma: «The Fantastic Flying Books of Mr. Morris Lessmore».

Skatīt pievienoto video!