Draudzīgs ganāmpulks no vilkiem nebīstas. /Darginiešu sakāmvārds/

Apraksts: Liams Nīsons tēlo nevaldāmi rupju naftas ieguvēju pulciņa vadoni; kādu dienu viņu lidmašīna avarē tālajā Aļaskas tundrā. Cīnoties ar nāvējošiem ievainojumiem un briesmīgiem laika apstākļiem, izdzīvojušajiem dotas dažas dienas, lai pieveiktu sniega stihiju. Tomēr izrādās, ka arktiskais klimats nav vienīgās briesmas avarējušo ceļā. Meklējot ceļu atpakaļ pie civilizācijas, viņi sastopas ar asinskāru vilku baru, kuri cilvēkus uzskata par iebrucējiem. Sākas nežēlīga cīņa uz spēku izsīkuma robežas, un uzvarētājs tajā var būt tikai viens.

Pārdomas. Nemāku teikt, vainojams Liams Nīsons vai simpātiskā daba, kas valda «Sniegāju gūstekņu» kino rullītī, bet es šo filmu tiešām ļoti gaidīju. Filma nelika man vilties, un atceros, ka visu atlikušo dienas daļu pēc filmas noskatīšanās pamatīgi pārdomāju tajā redzēto un tās laikā sajusto. Tas nozīmē, ka «Sniegāju gūstekņi» ievelk skatītāju sevī un liek tam piedzīvot to pašu, ko piedzīvo filmas galvenie varoņi. Pasaule šo filmu jau ir novērtējusi. Ar salīdzinoši mazo budžetu, kas ir aptuveni 25 miljoni ASV dolāru, tā sevi ir atpelnījusi jau pirmajā nedēļas nogalē.

Oskaram nominētais Liams Nīsons, kurš plašāk pazīstams ar filmām «Star Wars», «Schindler's List», «Batman Begins» un daudzām citām, atveido dzīves sagrautu vīru vārdā Otvejs (Ottway). Stāsts ir par naftas kompānijas strādniekiem, kas atrodas aukstā nekurienē, skarbā ziemas vidē. Arī paši tēli nav nekādi mīkstmieši. Tur strādā bijušie noziedznieki, karavīri un tamlīdzīgi stiprinieki. Otveja pienākums ir novērst vilku apdraudējumus strādniekiem, tā arī ir viņa ikdiena. Kad pienāk laiks doties mājup, visi sakāpj lidmašīnā, kurai lemts ciest katastrofā. Jāpiebilst, katastrofa un lidmašīnas avarēšana bija tik skaļa un biedējoša, ka

pēc filmas noskatīšanās vismaz nedēļu par došanos ceļojumā domāt negribējās.

Izdzīvošana lidmašīnas katastrofā dažiem laimīgajiem ir tikai sākums briesmīgam izdzīvošanas pārbaudījumam, kurā uz papēžiem min briesmīgais sals un niknu vilku bars, kuru teritorijā tie neveiksmīgi piezemējušies. Otvejs, izmantojot līdzšinējo pieredzi ar vilkiem, cenšas palīdzēt izglābties izdzīvojušajiem, un viņa pavadībā tie izdzīvo katru soli biezajā sniegā, katru minūti, stundu un dienu, kas tiem atlikušas.

Ja tu domā, ka «Sniegāju gūstekņi» ir asa sižeta filma, kurā stiprie puikas ar kailām rokām plosa vilkus, tu pamatīgi kļūdies. Šī filma ir par emocijām, par nolemtības sajūtu. Visi filmas tēli ir stipri vīri, un filmas sākumā šķiet, ka viņus nekas nespēs sagraut, tā domā arī viņi paši. Tomēr pakāpeniski tie tiek salauzti, to vīrišķīgās maskas krīt un paliek vien kails cilvēks pārākās dabas priekšā, un viss, kas šiem vīriem paliek, ir atmiņas par saviem mīļajiem, meitām, sievām un māsām. Lai arī «Sniegāju gūstekņos» netrūkst asiņu un lauztu kaulu - visvairāk tajā ir asaru. Kad izdziest uguns, pie kuras sildīties, vīrus silda tikai bērnības atmiņas un cerības stars, ka viss varētu beigties labi. Tēli, lai cik riebīgi daži no tiem būtu, liek skatītājam tos iemīlēt un just, pārdzīvot tiem līdzi.

Ar «Sniegāju gūstekņiem» talantīgais režisors Džo Karnahans skatītājiem vēlas atgādināt par viņu dzīves vērtībām, par pieredzēto un to, ko nekad nepaspēsim izdarīt. Šī filma ir savdabīgs atgādinājums, cik mazi un melni mēs esam dabas priekšā un cik bieži mēs to piemirstam. «Sniegāju gūstekņi» skatītāju nobiedē ar sajūtu, ka

katrs var nonākt situācijā, kad vienīgais, ko uz pasaules gribētos izdarīt, ir vienkārši redzēt savu mīļoto cilvēku vēl pēdējo reizi.

Filmas savdabīgais filmēšanas stils, daudz tuvplānu, no rokas filmēti kustīgi kadri, tuvā klātbūtne notiekošajam liek skatītajam justies, it kā tas atrastos kopā ar šiem tēliem. Līdz ar to vairāk pārdzīvot kopā ar tiem. Starp citu, psiholoģiskais terors pret skatītāju tiek akcentēts ar to, ka vilku bars nereti ir noslēpts un par to liecina tikai skaņas vai spīdīgas acis. Briesmas nav redzamas, bet skaidri zināms, ka tās ir. Ļoti dīvains, bet lielisks bija humors, kas tika iepīts filmas dialogos. Atceries skumjo izdzīvošanas filmu «Alive» no tālā 1993. gada? Tas bija patiess stāsts par aviokatastrofā izdzīvojušajiem, kuriem nācās ēst bojāgājušos biedrus, lai sagaidītu glābiņu, nenomirstot badā. «Sniegāju gūstekņi» par šo stāstu atļaujas jautri pajokot, bet neko sīkāk nestāstīšu.

Es noteikti iesaku apmeklēt «Sniegāju gūstekņus» kinoteātrī un ļaut sevi drusku pabiedēt ar pārdzīvojumiem un bezcerības sajūtu. Lieliska aktierspēle, pasakaini skaista daba un daudz, daudz emociju. Ja ir filmas, kas vīriešiem liek pašņukstēt un nobirdināt asaru, tad šī ir viena no tām.

Vērtējums: 8/10.