Vienoti

"Pirmo reizi viņu ieraudzīju un nodomāju: oho, es būšu vienā grupā ar metālistu!" satiekot nākamos grupas biedrus, iepletušās Guntras Kuzminas acis. Latgales grupa "Borowa MC" visu Latviju sajūsminājusi ar vienkāršību un labestību, kļūstot par pagājušā gada lielāko pašmāju mūzikas pārsteigumu, un nupat svinēja uzvaru gan "Radio SWH" Latvijas gada mūzikas topā, gan "Muzikālajā bankā". Visi trīs grupas dalībnieki ir pilnīgi pretstati — mierīgā Guntra, aktīvais maksimālists Aigars Runčis un depresīvais metālists Ingars Gusāns (viņa mīļākais teikums esot: ja tu zinātu, cik man šodien ir švaki). Vaicāti, kā izdodas sadzīvot, visi trīs ir vienisprātis: tieši atšķirību dēļ neesot garlaicīgi. Visiem ir interesantas iesaukas: Betmenc (Aigars), Sedmenc (Ingars) un Samtine (Guntra). Meitene pie iesaukas tikusi samtainās balss dēļ, Aigars to ieguvis jau sen un izcelsmi vēlas paturēt noslēpumā, bet Ingars dabūjis no kādas "Limp Bizkit" dziesmas. Interesanti, ka latīņu valodā "sed" nozīmē "bet", tātad "betmenc" un "sedmenc" ir viens un tas pats. Ingars grupā ir kā vecākais brālis. Runājot par vecumu, "Borowa MC" dalībnieki ir noslēpumaini. "Guntrai ir 18, man vairāk, bet Ingaram daudz," joko Aigars.

Salds Miegs

"Pēc koncertiem, kamēr puiši priekšā runājas, es parasti aizmugurējā sēdeklī atlaižos uz šiem spilveniem un iemiegu," atklāj Guntra. Guntra teic, ka puiši viņu lutinot un ir īsti džentlmeņi, piemēram, atvadoties neaizmirst pasniegt mēteli un samīļot. Meitene dzīvo Bērzgalē, un, tā kā sava auto vēl nav, ikdienā nākas aptuveni 20 km garo ceļu no skolas Rēzeknē mērot ar autobusu.

Drošības sistēma

Moskvičam signalizācijas nav, tomēr par auto drošību Ingars neuztraucas — lielā ķēde, kuru pieslēdz pie stūres, ir garants, ka spēkratu nozagt būs grūti.

Dāvana

Ziemassvētkos Aigars uzdāvinājis Ingaram kaklā karamu mobilā telefona turētāju, kuru viņi nodēvējuši par depresīvo draiskuli. Dāvana saņemta ar nosacījumu, ka, tiekoties ar Aigaru, tai vienmēr jābūt līdzi. "Depresīvais draiskulis ir ļoti vērīgs un palīdz atklāt, kad studenti špiko," "palīgu" paslavē pasniedzējs. Ingara tēlu paspilgtina masīvie gredzeni, ķēdes (viena no tām pirms desmit gadiem atvesta no Grieķijas) un auskari, savukārt galvu rotā astoņas bizītes, kuras nenogurstoši veido puiša draudzene.

Autiņš

Grupa gandrīz uz visiem koncertiem brauc ar Ingara "Moskvič 412". "Reiz pēc koncerta izejam no kluba un dodamies uz mašīnu. Blakus stāv "Su-baru","BMW", "Mercedes". Cilvēki skatās, kurā no glaunajām mašīnām sēdīsimies, bet visiem par lielu pārsteigumu mēs pieejam pie moskviča. Viens džeks pieskrien klāt un brīnās: "Veči, jūs ar šo brauksiet uz Rēzekni? Tas nevar būt! Nejokojat!" Pērn 19. novembrī spidometrs rādīja tieši simts tūkstošus. Apstājāmies, vienu bērnu šampanieti izdzērām, ar otru aplējām mašīnu. Visu cieņu šim moskvičam, jo esam izbraukājuši visu Latgali, tikai uz otru Latvijas galu dodamies ar citu transportu." Moskvičs latgaliešus nekad nav pievīlis — daudzi ārzemju džipi Latvijas austrumu ceļos iestieg, bet Ingara autiņš iet visam cauri bez problēmām.

Metālists

Ingara tēls absolūti nesader ar viņa ikdienas nodarbošanos. Puisis pasniedz latīņu un sengrieķu valodu Rēzeknes augstskolā un Latvijas Universitātē un nemaz necenšas notušēt metālista būtību. Sarežģīto valodu apguvei pievērsies nejauši — savulaik, vēl būdams Rēzeknes augstskolas students, pieņemot piedāvājumu Rīgā iemācīties runāt sengrieķu un latīņu mēlē. Mesties šajā bedrē motivējusi īpašība, ka vienmēr gribējies darīt ko neierastu. Vēlāk viņš sācis gudrības borēt jauniešiem, kuri pie šā galda ne reizi vien nākuši un žēlojušies, kāpēc darbi nav paveikti laikā. "Saku, ka visu saprotu, bet lai viņi padomā par mani — man taču arī savs darbs jāveic godprātīgi."

Pārmaiņas

Sedmenc 2000. gadā. "Izskats nav nemaz tik traki mainījies. Kad noskuju bārdu, arī šodien esmu tāds pats kā bildē, tikai bez auskariem." Netipiski metālista būtībai Ingars jau pirms sešiem gadiem aptvēris veselīga dzīvesveida priekšrocības, atmetis smēķēšanu un pārtraucis lietot alkoholu. "Reiz pēc tabakas zelēšanas kļuva slikti un radās riebums pret visām šīm lietām. Domāju, kāpēc jādara tas, kas nedod pilnīgi neko labu. Arī Aigars un Guntra uzskata tāpat. Vēl tikai kritiskos gadījumos dzeram kokakolu un kafiju, jo tā salipina balsi. Uz koncertiem ņemam līdzi termosu ar tēju."

Prieks

Brīdī, kad "Vakara Ziņas" viesojās pie "Borowa MC" Rēzeknē, mūziķi uzzināja, ka "Radio SWH" iknedēļas topā ar dziesmu "Maņ navajag", kas iedziedāta kopā ar Mārtiņu Freimani, ieņēmuši pirmo vietu, kas līdz tam nebija izdevies ne reizi. Puišu prieks bija neviltots. "Es pat laikam paklausīšos mūsu disku," teica Ingars. "Man vienmēr līdzi ir CD pleijers, jo bez mūzikas nevaru dzīvot. Protams, parasti klausos tikai metālu, bet šis būs izņēmuma gadījums."

Popularitāte aug

Rēzeknē "borovieši" bieži vien satiekas vienā no pilsētas iecienītākajiem krogiem "Mols", kur var nobaudīt garšīgus pelēkos zirņus ar speķi (Aigaram gan vislabāk garšo vecāsmātes pagatavotais kartupeļu biezenis ar īpaši ceptām kotletēm, Ingaram — kartupeļu pankūkas). Iestādes īpašniece Aleksandrīna Binduka ir liela grupas cienītāja, tāpēc balsoja par saviem favorītiem arī "Radio SWH" gada topā. "Var just, ka popularitāte aug. Aigara mamma, stāvot rindā veikalā, dzirdējusi par mums runājam. Man kolēģe stāstīja, ka reiz mācībās viņai prasījuši, vai pazīst tādu metālistu no "Borowa MC". Kā tad, ka pazīst — esam kolēģi un sēžam viens otram pretim!" Popularitāti veicina arī tas, ka Runčis Rēzeknē vada mūzikas raidījumu "Džanksters". Vasarā viņš stājies arī Latvijas Universitātē Komunikāciju zinātņu fakultātē, bet nav ticis budžeta grupā. Vēsturniekos konkursā bijis otrajā vietā. "Domāju, ka ar vidusskolas atestāta vidējo atzīmi 9,64 būtu grēks Latvijā mācīties par maksu. Vēsturniekos esmu budžeta grupā, saņemu arī Viļa Vītola fonda stipendiju," atklāj dziedātājs. Guntra nākamgad absolvēs mūzikas vidusskolu un pēc tam plāno studēt Latvijas Mūzikas akadēmijā. Viņai vienīgajai no grupas būs profesionāla muzikālā izglītība, jo Aigaru no mūzikas skolas izslēdza, bet Ingaru nemaz nepieņēma — esot klibojusi ritma izjūta.