Taču par viņiem vajadzēja runāt jau sen! Pārdomas rosinošas, atmiņā paliekošas dziesmas latviešu valodā, ko, lai arī nedrīkst, gribas saukt par britpopu. Vai tiešām nedrīkst, ir iespēja uzzināt arī Tev! Ak, jā savā mājaslapā puiši raksta, ka grupa radusies zinātniska eksperimenta laikā!

– Kādā zinātniskā eksperimentā esat radušies?

Arnis: – Pirms “Mofo” mēs katrs spēlējām dažādās grupās. Taču man sagribējās spēlēt citādu mūziku, un tad es salasīju cilvēkus, kuri man likās O.K.! Nebija vajadzīga pat īpaša pierunāšana, jo mēs jau bijām pazīstami. Sākām spēlēt, un pirms diviem gadiem jau koncertējām.

– Ko nozīmē “Mofo”?

Arnis: – Principā jau nav svarīgi, ko tas nozīmē, jo kontekstā ar mūziku nosaukums iegūst jaunu jēgu! Bija tā, ka mums, draugiem, bija garāžas ansamblis un man tas nosaukums iepatikās, līdz mēs to akceptējām! Nosaukumam ir nozīme, un, kas gribēs, tas to atradīs!

– Vai esat pabeiguši darbu pie albuma?

Arnis: – Tas ir ierakstīts, bet nav samiksēts, jo cilvēks, ar kuru kopā mēs to darām, ir aizbraucis uz kādu diezgan eksotisku valsti bijušajā Padomju Savienībā! Visu, kas ir, izņemot “Nekas nav beidzies”, mēs ierakstījām paši. Jo, tā kā es strādāju reklāmas ierakstu studijā, man bija tā iespēja to visu darīt pašam. Šomēnes notiks darbs pie miksēšanas, un tad atliks tikai izdot.

– Tātad albums iznāks šogad?

Arnis: – Jā, es domāju, ka noteikti! Ceru, ka mēneša laikā mēs pabeigsim darbu, un tad atliks vien tehniskas dabas jautājumi.

– Kāpēc jūs dziedat tikai latviski?

Arnis: – Kad 1996. gadā sāku rakstīt dziesmas, tās tapa angliski. Man bija tāda sarkana klade, kurā es pierakstīju...

– Tāda veca, bieza ar vaskadrānai līdzīga materiāla vāciņu?

Arnis: – Jā! Ak, es jau sabijos, ka tu zini, kāda man ir! Bet tādas tak bija visiem! Lūk, tur es rakstīju lirikas. Gulēju gultā, austiņās skaļi klausījos pankus, un rakstīju! Tad bija periods, kad rakstīju latviski, tad atkal angliski... Pirms pāris gadiem spēlējām klubā “Depo”, kur mūs sauca atkārtot. Mums nebija tā īsti ko spēlēt, un es nospēlēju fragmentu no kādas vecas dziesmas latviešu valodā. Un tad man atvērās, ka cilvēki mani beidzot saprot! Kopš tā vakara dziedam tikai latviski.

Tādi argumenti, ka rokenrola valoda ir angļu un pateikt “Es tevi mīlu!” vieglāk ir angliski, – tās ir muļķības! Tad nesaki, ja tu to nevari izdarīt! Ja tu to saki angliski, man jāsecina, ka tev nav ko teikt! O.K., Ūdrītis (Rolands Ūdris no “The Hobos”) ir labs izņēmums, jo viņš ir dzīvojis angliskā vidē. Varbūt viņam tas sanāk tīri organiski. Ja runājam par angļu tekstiem vispār, mēs reizēm smejamies līdz asarām, kādas tur ir gramatiskas kļūdas pat dziesmu nosaukumos.

– Vai pieļaujat iespēju kādreiz vēl dziedāt angliski? Arnis: – Mēs pieturamies pie latviešu valodas, jo dzīvojam latviskā vidē! Tagad runājam latviski! Piemēram, klubā, ieraugot smuku meiteni, tu taču neej viņai klāt un nesaki: „Hello!” Kad dzīvosim Čikāgā vai Mančestrā, spēlēsim angliski.

– Jūs visi spēlējat kādos blakus projektos?

Arnis: – Jā, izņemot Mārtiņu. Šie projekti faktiski nepārklājas, tā ka ir O.K.

– Vai jūs ikdienā patērējat daudz saldumu? “Mofo” dziesmas ir tik lipīgas?

Arnis: – Ja? Es nezinu. Nevaru paskaidrot, kāpēc tā sanāk. Ja kāds mums jautātu: „Džeki, kāpēc jūs rakstāt tādus hitus?”, es atbildētu: „Paga, paga! Kādus hitus?” Īpaši nepūlamies un neskaitļojam. Mūsu dziesmu vidējais garums ir divas minūtes, kas ir pilnīgs nehita garums. Mums ir viens instrumentāls gabals, ko parasti spēlējam pirms “Tavs radio melo”. Tas radās, vienkārši trinkšķinot mēģinājumā. Tam pat nav īstas melodijas! Bet ir smuki, un mums patīk.

– Vai ļoti pārdzīvojāt “Franz Ferdinand” neierašanos? Jums bija viņi jāiesilda!

Arnis: – Jā! Mēs mēnesi nesarunājāmies. Toms: – Pats fakts, ka viņi neatbrauca, bija skumīgs. Arnis: – Būtu forši, ja viņi atbrauktu, bet viņi neatbrauca, un visi ir dzīvi! Kas ir interesanti saistībā ar “Franz Ferdinand”... Kad paziņoja, ka mēs viņus iesildīsim, mums atsūtīja komentāru: “Nu kā jums nav neērti tik atklāti viņus kopēt?” Savukārt pirms tam kāds teica: “Nu kā var šitā kopēt “Oasis”!” Ja vienu dienu mēs esam “Franz Ferdinand”, bet otru – jau “Oasis”, tad laikam nav vērts to visu ņemt vērā.

“Mofo” ir:

Arnis – raksta mūziku un vārdus, vēlāk arī iedzied Toms – basģitārists Pēteris – bundzinieks Mārtiņš – ģitārists