Jaungada tradīcijās daudzi elementi aizgūti no Ziemassvētku un Meteņu tradīcijām, jo arī šīs dienas agrāk uzskatīja par jauna gada iesākumu. Arī ēdieni tika pasniegti līdzīgi kā Ziemassvētkos - zirņi, zīdenis jeb biezputra ar gaļu, cūkas galvas puse, maize, alus. Galdam bija jābūt bagātīgam, lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā. Tipisks Jaungada ēdiens ir zivs, kuras zvīņas liek makā, lai jaunajā gadā netrūktu naudas.

Vēl viena izplatīta tradīcija bija ķekatās jeb budēļos iešana, kad cilvēki pārģērbās dažādās maskās un gāja apraudzīt kaimiņu mājas. Pazīstamākās maskas bija zirgs, čigāns, lācis, dzērve un nāve.

Ķīniešu Jaunā gada svinības sākas līdz ar jaunu Mēnesi pirmajā jaunā gada dienā un ilgst 15 dienas līdz pilnmēnesim. Vecgada vakars un Jaunā gada diena ķīniešiem ir ģimenes svētki, tas ir laiks ģimenes kopā būšanai un pateicības laiks aizejošajam gadam. Svētku rituāla spilgtākā daļa ir cienasta atstāšana senčiem. Simboliski tas nozīmē pagātnes un tagadnes vienotību.

Grieķijā Svētais Bazils pusnaktī piepilda bērnu kurpes ar dāvanām.

Dānijā par labu zīmi uzskata, ja Jaunajā gadā mājas durvis tiek apmētātas ar traukiem. Veci trauki tiek glabāti cauru gadu, lai ar tiem Vecgada vakarā varētu apmētāt draugu mājas. Daudz saplēstu trauku nozīmē, ka mājas saimniekiem ir daudz draugu.

Japāņi, sagaidot Jauno gadu, māju durvis rotā ar priežu zariem, bambusu un virtenēm, kas simbolizē veselību un ilgu mūžu. Bērniem tiek dāvinātas "otošidamas" - mazas dāvanas ar naudu iekšā. Cilvēki viens otram sūta apsveikuma kartītes, piedod gada laikā nodarītās pārestības un samierinās viens ar otru.

Daudzās valstīs - Bahamu salās, Nepālā, Taizemē un citur - cilvēki rīko Jaunā gada parādes, kas var ilgt pat četras dienas. Tām tiek gatavotas īpašas maskas un tērpi.

Jaunā gada svinēšanas tradīcija senāk bijusi saistīta ar pavasara sākumu, bet 153.gadā pirms Kristus Romas senāts nolēma sakārtot kalendāru un par jauna gada sākumu atzina 1.janvāri. Šo datumu vēlāk pārņēma arī Jūlija Cēzara kalendārs.