Pirmais jauniestudējums – "Plastilīns" RJT izrāžu sezona sāksies ar "Garo dzīvi" (2. septembrī) un "Jūlijas jaunkundzi" (4. septembrī), bet pirmā pirmizrāde Mazajā zālē notiks jau 9. septembrī – tas būs skandalozā krievu autora Vasīlija Sigareva lugas "Plastilīns" iestudējums, ko zinātāji dēvē arī par Fjodora Dostojevska "Idiota" mūsdienu versiju un kas jau ieguvusi vairākas prestižas literārās balvas, tostarp arī "Charles Wintour Award" Anglijā, "Debija – 2000" un "Antibuker – 2000" Krievijā. Izrāde būs stāsts par četrpadsmit gadu veca pusaudža dzīvi blokmāju rajonā, mūsdienu sabiedrību un tajā valdošajiem "vilku likumiem". Multimediāla izrāde, kurā traģiski sakāpināts indivīda un sabiedrības konflikts, atklājot šodienas dzīves tumšāko ēnas pusi – vienaldzību, proti, apjēgu par to, ka pasaule kļuvusi bīstama nevis tāpēc, ka tajā ir ļauni cilvēki, bet gan tāpēc, ka rodas arvien vairāk cilvēku, kuri ļauj šim ļaunumam notikt. "Plastilīnu" veido jaunais režisors Andrejs Jarovojs – izrāde ir gan viņa diplomdarbs, gan vienlaikus pirmais lielais darbs teātrī. Scenogrāfe – Ieva Kauliņa, mūzikas autors – Gustavo. Lomās – JRT "jaunie" Edgars Samītis, Aigars Apinis, Iveta Pole, Gundars Grasbergs, Līga Vītiņa, Varis Piņķis, Jana Čivžele un Liene Šmukste, jo kurš gan cits, ja ne paši nesenie "tīņi" spēs ticami atklāt padsmitnieka pasaules izjūtu, uzskata JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Uz skatuves notiekošajam īstu realitāti piešķir Liepājas Karostas pusaudža Vladimira Gekova jeb Vovčika fotogrāfijas, kurās fiksētā Karostas dzīve rāda "tīņa pasaules izjūtu", paralēlu mūsējai. Iztēlojieties: "Skudrām līdzīgi cilvēki tekalē, iet savās darīšanās, daži kavē. Sveicina viens otru, turpat atvadās, met cigarešu galus urnās. Tie krīt garām uz zemes, kur pagadās. Nospļaujas uz ielas un paši tur iekāpj. Atrod kapeikas, pazaudē rubļus. Neviens no viņiem nepaskatās augšup — debesīs..." Sieviete – par sievietēm. Visiem Pēc mazliet vairāk nekā mēneša, 1. oktobrī, Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos zviedru žurnālistes Majgulas Akselsones luga "Līze Luīze", pie kuras tapšanas pašlaik cītīgi strādā režisore Māra Ķimele. Luga veidota pēc dokumentāliem notikumiem Zviedrijā, tās tēma ir vardarbība ģimenē pret sievieti. Ķimele cer, ka viņai izdosies vismaz pamēģināt izgaismot vardarbības mehānismu un atklāt šīs baismās "slimības" cēloņus, kā dēļ arī Latvijā ik gadu vīri (vīrieši) nosit 35–40 sievas (sievietes, partneres). Šokējoši, grūti? Jā. "Luga ir grūta, un aktieriem nebūs viegli spēlēt. Tomēr man liekas vairāk nekā svarīgi runāt par šo slēpto vardarbību un runāt atklāti. Prese liecina – ik gadu pašu ģimenē tiek nogalinātas desmitiem sieviešu." Ķimele, kā parasti, ir šerpa. Viņasprāt, "šī miskaste" beidzot jāatver, nevis jāturpina izlikties – "nekas tāds pie mums nenotiek". "Tā ir viena no mākslas funkcijām – radīt to, kas ir!" uzskata režisore. Jauniestudējuma māksliniecisko ietērpu veido Kristīne Abika; lomās – Sandra Zvīgule, Iveta Pole, Jana Čivžele, Inga Alsiņa, Kaspars Zvīgulis, Ivars Krasts, Aigars Apinis. Pavisam nejauši dzīvesstāsti Oktobra vidū pirmizrādi piedzīvos neparasta izrāde – "Tuvāk" (vai savdabīgs turpinājums pērnsezonas iestudējumam "Tālāk"?), kuras režisors Alvis Hermanis nedaudz atklāja jaunā projekta būtību: apmēram pirms pusgada katrs teātra aktieris saņēmis uzdevumu – izzināt kāda tepat Latvijā nejauši satikta, taču reāla cilvēka dzīvesstāstu, lai vēlāk to attēlotu apmēram pusstundu garā iestudējumā. Rezultātā visās teātra telpās vienlaikus, vienā vakarā, tiks izspēlētas 20 izrādes. Kuras skatīties, kuras ne (vai – uzreiz ne), skatītāji izvēlēsies paši, tomēr, lai redzētu visas "izrādes daļas", nāksies uz teātri iet vairākas reizes. "Tās būs kā daudzas mazas portretu izrādes, kas veltītas kādam konkrētam cilvēkam. Ideja – parādīt, ka jebkura cilvēka dzīve ir vērtība, par kuru var veidot izrādi. Parasti "mazais cilvēks" mākslā tiek rādīts kā nabadziņš un neveiksminieks. Mēs gribam darīt otrādi. Parādīt (un pierādīt), ka ikviena cilvēka dzīvē "+" zīme ir treknāka par "–"." Par šā multiiestudējuma māksliniecisko ietērpu gādā mākslinieces Monika Pormale un Kristīne Jurjāne, bet daudzajās izrādes "daļās" piedalās viss JRT ansamblis. Labāk vairs nevar būt Vēl par topošajiem jaunumiem. Režisore Ilze Rudzīte strādā pie iestudējuma "Laime", kas veidots pēc Antona Čehova stāstu "Ābolīšu dēļ", "Ragana", "Laime" un atsevišķu humoresku motīviem. Motivācija? Čehova stāstus un dramatiski komisko žanrisko risinājumu Rudzīte izvēlējusies tāpēc, ka tie risina tās pašas problēmas, kas patlaban aktuālas mūsdienu Latvijas "dziļajos laukos". Pirmizrāde gaidāma novembrī. Savukārt Baņuta Rubess sākusi darbu pie Aspazijas lugas "Sidraba šķidrauts", kas izrādītgatavību varētu sasniegt janvārī vai februārī. Interesanti, ka savu pirmiestudējumu 1905. gadā tā piedzīvoja tieši pašreizējā JRT telpās, turklāt izrādes nereti pārvērtās politiskās manifestācijās un ielu gājienos. Vēl – Alvis Hermanis teātra sezonas otrajā pusē gardēžiem gatavo pārsteigumu – pēc Vladimira Sorokina darba "Ledus" veidotu izrādi "Sirds sitieni". Kāpēc JRT šogad tik aptuveni ieskicē pirmizrāžu datumus? Tāpēc, ka, Alvja Hermaņa vārdiem runājot, "pie jauniestudējumiem tiks strādāts tik ilgi, kamēr liksies, ka labāk vairs nevar būt". Desmit jaunie Jaunajā sezonā JRT trupu papildina desmit jauni aktieri – daļa "liepājnieku kursa" Jana Čivžele, Iveta Pole, Liena Šmukste, Ivars Krasts, Edgars Samītis, Aigars Apinis un divi "valmierieši" – Kaspars Zvīgulis un Inga Alsiņa; kā arī režisori – Andrejs Jarovojs, Ilze Rudzīte un Varis Piņķis (viņš ir arī aktieris). "Ir ļoti svarīgi atjaunināt trupu. Tas nekur neder, ka trupas jaunākajai aktrisei jau pāri 30 gadiem! Kopš 1997. gada, kad mēs izveidojām šo aktieru ansambli, pagājuši septiņi gadi. Ticējums vēsta, ka ansambļa mūžs ir 5–10 gadi," saka Hermanis. "Tāpat – ir principiāli svarīgi nodarbināt visus aktierus, lai trupā nerastos intrigas un šķelšanās. JRT ir izteikts ansambļa teātris, tāpēc tie aktieri, kas nevar turēt līdzi, aiziet paši." No vecajiem aktieriem teātrī vairs nestrādās aktieris un režisors Ģirts Ēcis. Skumji, taču jauno sezonu JRT trupai nāksies uzsākt arī bez kolēģa Māra Liniņa – viņš jau spēlē uz Mūžības skatuves. Triumfs turpinās Burtiski tikko, pirms jaunās sezonas sākuma, JRT kārtējo reizi guvis nedalītu ārzemju skatītāju atzinību – vienā no Eiropas lielākajiem teātra forumiem "ZŅricher Theater Spektakel" Šveicē, Cīrihē, publika ar gavilēm un ilgiem "standing ovations" aplausiem uzņēmusi JRT iestudēto (un Matiasa Knolla virtuozi tulkoto) Nikolaja Gogoļa komēdiju "Revidents". Foruma mākslinieciskā direktore Marija Magdalēna Švēgermane atzinusi, ka šī izrāde spilgtās režijas, cieņas pret skatītāju un meistarīgās aktierspēles dēļ uzskatāma par vienu no foruma nozīmīgākajiem notikumiem. Mūsējo iestudētais "Revidents" saņēmis arī patiesu preses kritikas labvēlību lielākajos dienas laikrakstos. "Hermaņa fantāzijas pilnais inscenējums norauš putekļus no klasiķa darba" ("Tages Anzeiger"), "Hermanis neliedz apliecināties briljantajai trupai aktierspēlē" ("Neue ZŅrcher Zeitung"). Pats režisors gan atzina, ka pirms festivāla bijis patiesi uztraucies: "Cīrihe ir pasaules bagātākā pilsēta, un viņi var sev nopirkt visu labāko. Tāpēc bija liels un patīkams prieks, ka publika bija ļoti silta un atvērta. Astoņsimtvietīgā skatītāju zāle visus trīs vakarus bija izpārdota." Zīmīgi, ka Alvis Hermanis jau saņēmis ielūgumu strādāt ar Cīrihes "Schauspielhaus" trupu 2005./2006. gada sezonā, savukārt par JRT trupas tuvākajiem ārzemju braucieniem zināms – oktobra sākumā ar izrādi "Garā dzīve" piedalīsies starptautiskajā Viļņas teātra festivālā, novembra sākumā – Mūsdienu teātra un dejas festivāls "euroscene" Leipcigā, novembra vidū – "Festival Paradise Regained", Holandē, bet novembra otrajā pusē – "Simple Life" Berlīnē.