Vēl pavisam nesen, septembra beigās klajā nāca publicistes, rakstnieces un žurnālistes Marinas Kosteņeckas atmiņu krājums “Mans XX gadsimts”. Pati rakstniece šo izdevumu sauc par savu mūža darbu un tajā dalās ar savu dzīvesstāstu, atmiņām par Latvijai izšķirošiem nesenās vēstures notikumiem un unikālu laikmeta liecību – Atmodas laikā no lasītājiem un atbalstītājiem saņemtām vēstulēm. Par literatūras un rakstīšanas nozīmi Marinas Kosteņeckas dzīvē lasi šajā intervijā!
Marina Kosteņecka par savu atmiņu krājumu saka: “Šīs grāmatas ir Latvijas portrets, tās atspoguļo cilvēku gaišo dvēseli un spēju saliedēties neatkarīgi no tautības. Tas ir mans mīlestības apliecinājums Latvijai un pateicība tautai. Es atdodu savu parādu…“
Grāmatas izdevējs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība, un tā laista klajā ar ilggadēja latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu. Ar rakstnieces jaunākās grāmatas saturu ikvienam ir iespēja iepazīties, to izlasot. Tāpēc tā vietā, lai intervijā ar autori runātu par grāmatu, mēs vēlējāmies uzzināt par literatūras un rakstīšanas nozīmi Marinas Kosteņeckas dzīvē. Intervija sagatavota speciāli TVNET no lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” nepublicētajiem arhīviem.
Lasīšanas veicināšanas projekta ietvaros mēs daudziem esam uzdevuši jautājumu par literatūras nozīmi un esam saņēmuši ārkārtīgi dažādas atbildes. Līdz ar to mums kļūst arvien interesantāk šo jautājumu uzdot. Vēlamies zināt arī jūsu atbildi. Marina, ko jums nozīmē literatūra?
Ko man nozīmē literatūra? Glābēju bāku. Šī bāka palīdz man nepazaudēt ceļu pašās bargākajās dzīves vētrās, nenodot tos morālos un tikumiskos principus, kurus cilvēkā visā viņa evolūcijas gaitā iedēstījis Visuma Augstākais saprāts. Var, protams, akli ļauties stihijai un nedomājot peldēt dzīves straumē, taču no visām dzīvajām būtnēm vienīgi cilvēkam ir piešķirta spēja paust savu brīvo gribu, un to lielā mērā veido tieši literatūra.