Mūsdienās bez eskalatoriem vairs nav iedomājami ne iepirkšanās centri, ne lidostas, ne metro stacijas, nedz arī palielāki biznesa centri. Pirms eskalatoru izgudrošanas iepirkšanās centri lielākoties bija viendimensionāli, proti, veikali atradās vai nu vienstāva vai divstāvu ēkās, savukārt tādās metropolēs kā Ņujorka daži lielveikali bija izkārtoti vairākos stāvos, kurus savienoja lifti vai atsevišķa kāpņu telpa. Tas nozīmēja, ka cilvēki varēja pārredzēt vien konkrēta stāva veikalu klāstu. Taču līdz ar eskalatoru izgudrošanu cilvēki spēja "pacelties" gaisā un aplūkot visu iepirkšanās centra veikalu klāstu, gan augšup, gan lejup. 

Pirmā ziņa par mūsdienās pazīstamo eskalatoru parādījās 1859. gadā, ASV patentu žurnālā - to autors bija amerikāņu izgudrotājs Neitans Eims, kas jau bija pazīstams ar citiem izgudrojumiem, piemēram, drukas presi, dzelzceļu sliežu pārslēgu un naža, dakšas un karotes kombinēto rīku. Eimsa eskalators sastāvēja no kāpņu "jostas", trīs mehāniskiem riteņiem, kurus varētu darbināt rokas, svari vai tvaiks. Jāteic gan, ka Eimsa patentētās "uzlabotās kāpnes" neizraisīja sajūsmu citu inženieru vidū un tieši oriģinālā izgudrotāja radītais prototips tā arī netika realizēts.  

Sākoties industrializācijas laikmetam 20. gadsimtā, strauji mainījās gan sabiedrība, gan ēkas, gan arī ēku dizains. Pilsētās masveidā ieplūda cilvēki no provincēm, sākās pirmo debesskrāpju celtniecība, paplašinājās arī tirdzniecības centri un to piedāvājums. Kultūras un ekonomikas izaugsme teju vai spieda inženierus un arhitektus rast jaunas idejas, lai izkliedētu cilvēku plūsmas metro stacijās un lielveikalos. Mūsdienās pazīstamos eskalatorus patentēja amerikānis Džesijs Reno, kas 1892. gadā ASV patentu valdē demonstrēja kustīgās kāpnes, bet jau 1896. gadā savu izgudrojumu parādīja praksē. Reno eskalatora kāpnes darbināja lineāra josta kāpņu malās, tās augšup vai lejup bīdīja malās iestiprināts elektriskais motors. Pirmais eskalators tika ierīkots Bruklinas tiltā 1897. gadā. 

Pēcāk Reno prototipu uzlaboja cits inženieris, Džordžs Vīlers, - tiklīdz kāpnes sasniedza augšējā vai apakšējā stāva līmeni, pēdējā kāpņu daļa izlīdzinājās vienā līmenī ar grīdu, tādējādi atvieglojot pasažieriem nokāpšanu no eskalatora vai uzkāpšanu uz tā. Jau 1899. gadā Vīlers savu patentu pārdeva slavenajam liftu ražošanas uzņēmumam "Otis", vēsta portāls "Smithsonian".

Eskalatorus plašākai pasaulei izdevās iepazīt 1900. gada Parīzes Pasaules izstādē, kur vienlaikus tika demonstrēti arī daudzi citi revolucionāri izgudrojumi. Pēc izstādes šis izgudrojums sasniedza arī citas pasaules valstis. Eskalatori ne tikai ļāva lielveikaliem izplesties vairākos horizontālos līmeņos, bet arī uzlaboja darbavietu efektivitāti, piemēram, uzlaboja darbinieku pārvietošanās iespējas rūpnīcās. 

Mūsdienās, palielinoties un attīstoties pilsētām, eskalatori ir kļuvuši par vienu no būtiskākajiem un neatņemamākajiem arhitektūras elementiem, kas ļauj izkliedēt lielākas un mazākas cilvēku plūsmas, ļauj pārredzēt ēkas vairāku stāvu perspektīvā un sniedz iespēju cilvēkiem taupīt spēkus, šķērsojot plašākas telpas.