Kā teica scenārija autore un režisore Kristīne Želve: «Ideja par filmas veidošanu radās 2015.gadā. Tika nolemts veidot dokumentālu filmu, balstoties uz saglabājušos Mērijas dienasgrāmatu satura rekonstrukciju. Šajās dienasgrāmatās ir ļoti skaidri aprakstīts ne tikai ēku, bet gan arī ikdienas priekšmetu izskats. Tas gan nozīmēja, ka konceptuāli filma pārtapa par daļēju spēlfilmu, taču lielais iegūto fotogrāfiju daudzums bija izmantojams filmas dokumentālajai daļai.» Želve arī pieminēja, ka nekur citur izņemot LNMM bibliotēku un Kuģniecības muzeju liecību par Mēriju un Grīnbergu dzimtu vairs nav.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš teica, ka Mērijas saglabātās dienasgrāmatas būtu iespējams pārpublicēt, taču būtu jāveic izvēle starp dažādām publikāciju formām pēc to satura, lai būtu iespējams piesaistīt pēc iespējas plašāku interesentu auditoriju.

Konferences beigās tika pieminēts, ka uzkrātais vēstures liecību apjoms par Mēriju un Grīnbergu dzimtu kopuma, ir pietiekami liels lai izvērtētu citu jaunu filmu, grāmatu, kā arī publikāciju veidošanu.

Filma ir viens no astoņiem dokumentālā kino stāstiem, kas top Nacionālā Kino centra organizētajā, Latvijas simtgadei veltītajā augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu programmā. No 26.marta līdz 3.aprīlim norisinājās galvenais filmēšanas periods, kurā tika uzņemti vēsturiski inscenējumi par laika posmu no 1907. līdz 1972.gadam.