Patīk tas mums vai nepatīk, bet albuma formāts lēnām izmirst.

Jaunākie «Nielsen SoundScan» dati par pēdējo pusgadu, kas publicēti izdevumā «Billboard» liecina, ka albumu formāts piedzīvojis kritumu par 16,9%. Turklāt no tiem jauno mākslinieku albumi zaudējuši 20%. Tas nozīmē, ka pircēji labāk pērk jau klasiskus, pārbaudītus albumus, bet jauno mūziķu veikumam albuma formātā tik ļoti neuzticas.

Mp3 un kompaktdisku tirdzniecība arīdzan turpina strauji kristies, vienīgais formāts, kas mazliet pieaudzējis muskuļus ir vinils. Tiesa, arī vinila augšupeja piebremzējusies (kāpums tikai par 11,4%, kas ir 6,2 miljoni vienību). Tāpat šis vinila apjoms sastāda tikai 1% no visas industrijas.

Mūsdienās mūziķim jāpadomā divreiz, vai vispār izdot albumu. Vai šāds formāts vēl ir dzīvotspējīgs?

Albumu ierakstīt un izdot ir dārgi un laikietilpīgi, bet, kā rāda dati, klausītājs no tā tāpat galvenokārt klausās vienu vai divas dziesmas.

Īpaši tie klausītāji, kas kā primāro mūzikas klausīšanās avotu izmanto straumēšanas servisus, atlasa tikai atsevišķas dziesmas - visbiežāk singlus no albuma, visu pilno studijas ierakstu nemaz nebaudot. Un ja arī albums tiek noklausīts, tas netiek darīts vairākas reizes, liekot apšaubīt šāda formāta nepieciešamību.

Digitālā albumu uzskaites sistēma arī īsti neatspoguļo reālo albumu klausīšanos, jo tiek rēķināts, ka 1500 dziesmu straumējumi (kaut vai vienu dziesmu uz riņķi) ir līdzvērtīgi viena albuma pārdošanai. Tas, protams, ir tālu no patiesības.

Lai arī vairākas grupas jau pirms pāris gadiem paziņoja, ka atsakās no albuma koncepcijas, un turpmāk izdos tikai singlus, lielākā daļa mūziķu tomēr vēl pieturas pie albuma formāta, cerot, ka klausītāji tomēr šajā digitālajā laikmetā spēs noturēt uzmanību, lai noklausītos visas sacerētās dziesmas.