Rīgā, Ārzemju mākslas muzejā, 1972.gada 13.oktobrī tika atklāta Jāņa Anmaņa leģendārā gleznu izstāde, kuru apmeklēja 36 000 skatītāju. Kopš tā laika ir pagājuši 35 gadi, kas kopā ar mākslinieka jubilejas gadu skaitli veido apaļu ciparu - 100.

Svinot šo dubultjubileju, arī izstādē iekļauti tieši simts Jāņa Anmaņa darbu, kas atlasīti gan ar retrospektīvu skatījumu uz 20.gadsimta 70.gadiem, gan pārstāv mākslinieka pēdējo gadu daiļradi. Līdzās gleznām skanēs Jāņa Anmaņa mūzika un būs iespējams noskatīties dokumentālu filmu par 1972.gada izstādi.

Anmanis dzimis 1943.gada 6.decembrī Rīgā, absolvējis J.Rozentāla Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 1965.gada viņš piedalās mākslas izstādēs. 1965.gadā mākslinieks dibinājis Latvijas Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju un visu laiku to vada. Kopš 1970.gada viņš ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kopš 1993.gada - Latvijas vēstniecības Krievijā svētdienas skolas direktors un tēlotājmākslas skolotājs. 2007.gadā mākslinieks nodibināja un vada Latvijas jauno talantu meistarklasi glezniecībā. 2008.gadā viņš nodibinājis Latvijas Bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu. 1999.gadā Jānis Anmanis saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.

Jānis Anmanis ir grāmatu "222 haiku par mīlestību, zemi, Visumu un sievieti", "Pirms un pēc gleznas", "Es eju pa varavīksni", "Trīsrindes", "Zelta trioles", "Manu sapņu pasaule", "Cilvēks un spārni", "Nepaej garām mīlestībai", "Zelta sonāte" autors. Anmanis ir ilustrējis vairākas grāmatas.

Anmaņa gleznas izstādītas Latvijā, Lietuvā, Francijā, Anglijā, Somijā, Krievijā, Japānā, Taivānā. Anmaņa personālizstādēs skan viņa komponētie klavierdarbi, simfonijas un dziesmas autora izpildījumā.