Latviskajā leģendas versijā skatītāji uzzinās vairāk par Robina Huda bērnību un jaunību, par kuru visai maz ir zināms. Mūzikla sižetā nekas nav no jauna izdomāts, viss balstīts uz senajām leģendām un dziedājumiem. Mūzikla autore Laila Ilze Purmaliete veikusi nopietnu pētniecību, apkopojot leģendas, iepazīstot senos dziedājumus un agrīnās lugas. Leģendas par Robinu Hudu radušās dažādos laikos un apraksta periodu no 12. līdz pat 16. gadsimtam, un nereti atspoguļo atšķirīgus notikumus un norises vietas. Latviskajā mūzikla versijā notikumi risināsies Šervudas mežā un Notingemas pilī. Robina Huda tēvs bija mežzinis, kura uzdevums bija uzraudzīt koku ciršanu un medības, savukārt mežs piederēja karalim un tajā bez īpašas atļaujas nedrīkstēja ne medīt, ne cirst. Būdams mežziņa dēls, mazais Robins jau no agras bērnības bija apguvis prasmi veikli šaut ar loku. Lugā parādās arī mazāk filmās un citos uzvedumos izmantots, bet arī reāls personāžs - Robina Huda tēvocis Gamavels, kurš mīlēja uzdzīvi un kura mājās vienmēr uzturējās muzikanti jeb menestreli, izklaidējot nama saimnieku ar priekšnesumiem, mazām jautrām izrādēm un akrobātiskiem trikiem. Tā kā Robins Huds tur bieži viesojās un arī prata jautrus trikus, tad tēvocis viņu ļoti iemīlēja un novēlēja viņam visu savu mantu. Tajos laikos baznīca pildīja banku funkciju un bieži aizdeva naudu uz procentiem un ļoti īsiem termiņiem, par ķīlu ņemot īpašumu, tā paplašinot savus jau tā plašos īpašumus, kā arī vienkārši apkrāpa vientiesīgos, solīdami viņiem Dieva laipnību. Senās leģendas vēsta, ka mantkārīgie mūki, apsolīdami uz nāves gultas guļošajam Gamavelam vieglu nokļūšanu paradīzē, izkrāpa visu mantojumu sev, atstādami Robinu tukšā. Mūziklā gan tie nebūs mūki, bet šerifs. Vēsture arī liecina, ka Robins Huds bija dziļi dievticīgs, un arī šī tēma ieskanēsies lugā.

Mūzikls tapis pusgada garumā, un šobrīd sākušies intensīvi mēģinājumi. Latvijas Kultūras koledžas telpās, kur tie notiek, bieži sastopama gan Ance Krauze, gan Guntis Veits, gan Aivars Brīze un, protams, jaunie dziedātāji, kuri te pulcējušies no visas Latvijas. Kopumā izrādē darbosies 20 tēli un divas deju grupas.

Ance Krauze pirmo reizi parādīsies skatītājiem pēc ilgāka pārtraukuma un mēģinājumos nereti ir kopā ar savu mazo meitiņu. Skatītājiem būs interesanti redzēt Anci kā slikto tēlu, nelaimīgas laulības dēļ ļaunu kļuvušu sievieti. Viņai būs iespēja parādīt ne vien savu vokālo, bet arī aktiermeistarību, par ko dziedātājai ir īpašs prieks. Guntim Veitam, kā viņš apgalvo, nemaz nav jāiejūtas karaļa lomā, jo tā viņš arī patiesībā jūtoties, gan uz skatuves, gan dzīvē, un izrādes pārējie dalībnieki to pilnībā respektē. Mūziklā viņš ir labais un apzinīgais karalis, un arī uz mēģinājumiem viņš vienmēr ierodas laikus un sagatavojies. Viltīgais un varaskārais šerifs Aivars Brīze ir viens no Latvijas labākajiem roka vokāliem, un izrādē viņam ir jādarbojas ar pilnu jaudu, izrādot gan savu balss varenumu, gan arī kustību veiklību. Mazais Marta Kristiāna Kalniņa dēls Matīss, kurš izrādes sākumā atveido mazo Robinu, mēģinājumus uztver ļoti nopietni un seko līdzi izrādes tapšanai, jūtot līdzi gan labajiem, gan sliktajiem.

Pārējie izrādes dalībnieki ir atrasti jauno dziedātāju konkursā „Jaunās zvaigznes“ un nāk no dažādām Latvijas pilsētām. Konkurss „Jaunās zvaigznes“ ir pārtapis par profesionālu mūziklu aktieru kalvi, jo sadarbībā ar Latvijas Kultūras koledžu šobrīd tiek izstrādāta akreditēta programma, kas Latvijai varētu dot spožus un vispusīgus muzikālo izrāžu aktierus. Komponistiem vairs nebūs jāsūdzas, ka teātru aktieri nemāk dziedāt no notīm un dejot. Kā zināms, tieši pēc mūziklu aktieriem pēdējā laikā ir īpašs pieprasījums. Konkurss „Jaunās zvaigznes“ nodrošina, lai par mūziklu aktieri varētu kļūt izcili, talantīgi un harismātiski jaunie dziedātāji. Mūziklā „Robins Huds” iesaistīti vistalantīgākie šobrīd Latvijā atrastie dziedātāji, kuri spēj arī labi tēlot.

Režisors cer, ka uzvedumā daudz humora izdosies ienest ar atraktīvajiem „Ogres blūza brāļiem“, kuri katrs pats par sevi ir iespaidīgi tipāži un turklāt visi lieliski dzied un spēlē vairākus instrumentus. Viņi ir kā radīti menestrelu lomai. Menestreli lugā parādīsies gan kā reāli muzikanti, gan Robina Huda cīņu biedri, ar savu atraktivitāti ienesdami lugā humoru.

Angliski īriskās noskaņās ir iestudētas tautas skatu dejas, netrūks arī viduslaiku noskaņas un dejas šerifa pils ainās. To visu īsteno horeogrāfe Inna Jēkabsone un deju grupa „Salamandra“ no Kandavas. Lugā netrūkst arī iespaidīgu cīņas skatu ar smagajiem viduslaiku zobeniem, kurus īstenot palīdz viens no izrādes horeogrāfiem Deniss Tumakovs ar savu breikdejotāju grupu „Skefolt“, kuri uzskatāmi par Latvijas spožākajiem šā virziena dejotājiem. Viņi izrādē rādīs akrobātiskus un dzīvībai bīstamus trikus, kuri liks skatītājiem aizturēt elpu. Ar abiem horeogrāfiem izrādes veidotāji sastrādājās jau VEF kultūras pilī iestudētajā lugā „Mūsdienu pasaka par Pelnrušķīti“, un tieši dejotāji izpelnījās vislielāko kritiķu atzinību.

Merianas lomu atveidos sešpadsmitgadīgā Ieva Sutugova, kura jau sesto gadu ir ieguvusi godalgotas vietas konkursā „Jaunās zvaigznes“ un kuru augstu ir novērtējuši visi Latvijas lielākie komponisti. Robinu Hudu atveidos jaunais talantīgais dziedātājs no Bauskas Pēteris Upelnieks, kurš piedalījās arī mūziklā „Pelnrušķīte“ un izpelnījās vislielākās skatītāju ovācijas. Mūziklā viņam būs arī jāiemācās šaut ar loku, jo būs jāveic slavenais Robina Huda šāviens – bulta bultā. To īstenot mācīs daudzkārtējs starptautisko sacensību čempions un Latvijas labākais lokšāvējs Eduards Lapsiņš. Jaunie aktieri paši par izrādi saka, ka neko interesantāku savā dzīvē nav darījuši, un šķiet, ka divas stundas garā izrāde paies vienā elpas vilcienā.

2.septembrī Ogrē, 9.septembrī Cēsīs.