Projekts "Ķermeņa spēks" ir vizuālās mākslas dažādu mediju izstāde, kuras pamatā ir mākslinieku sociāli kritisks, laikmetīgo situāciju analizējošs skats uz cilvēka ķermeni mūsdienās, ar atskatu kultūras un civilizācijas vēsturē.

Cilvēka žestu un ķermeņa valoda jau kopš seniem laikiem ir izteikusi vairāk kā vārdi, jo ar to iespējams nepastarpināti izteikt gan domas, gan sajūtas. Ķermeņa valodu un žestus bieži izmanto gan šovbiznesa, gan popkultūras pārstāvji, lielā mērā uz to bāzējas gandrīz visu popmūzikas zvaigžņu (Elviss Preslijs, Madonna, Maikls Džeksons) maģiskā spēja ietekmēt lielas masas. Tas vienmēr bijis būtisks propogandas ierocis un līdzeklis arī politikā.

Lai arī no vienas puses ķermenis ir ļoti individualizēts, no otras puses tas ir gan universāls, gan anonīms. Mūsdienās ķermeņa kults ir sasniedzis savu apogeju. Mediji apcer un pielūdz cilvēka ķermeņa skaistumu un padara to par kulta preci, kas valda pār pasauli, izmantojot dažādus paņēmienus — ķirurģiskus, biozinātniskus u.c. —, cenšoties tuvoties laikmeta akceptētiem ideāliem. XX—XXI gadsimta plastiskās ķirurģijas ēra manipulē ar cilvēka ķermeni visādos veidos, atbalstot indivīda priekšstatu par spēju pilnībā kontrolēt savu fizisko veidolu un netieši norādot uz slēptām spējām pārvaldīt pasauli. Spēja tuvoties ideāliem, saglabāt skaistumu, iegūt seksualitāti, tomēr neļauj apturēt ķermeņa novecošanu vai izbēgt no nāves. Šie faktori ķermenim piešķir citu spēku, kas tomēr pārspēj cilvēka vēlmes.

Vēlme saglabāt kontroli izpaužas arī klonēšanas faktā, kas ir līdz šim tālāk spertais solis medicīnas nozarē. Taču, kad kontrole zūd, uzvar ķermenis, kam var sekot defekti, dažādas kroplības, nemaz nerunājot par šādu eksperimentu ētisko pusi. Mūsu gadsmitā cilvēka ķermenis tiek izmantots, lai pēc iespējas tiešāk iedarbotos uz skatītāju, ikdienas informatīvajos raidījumos ziņojot par dabas katastrofām, terora aktiem, karadarbības upuriem.

Dažādās kultūrās civilizācijas attieksme cauri laikiem ir mainījusies, paradoksālā veidā atgriežoties gan pie pirmatnējo cilšu manipulācijām ar ķermeni, lai raksturotu sabiedrības hierarhiju, parādītu agresiju vai labvēlību, gan pie dažādu subkultūru paveidiem — panku fenomens, tetovēšanas kultūras statuss mūsdienās u.c. Lai demonstrētu savu varu pār ķermeni, cilvēks vienmēr ir eksperimentējis ar to, nodarot ķermenim vislielākās sāpes. Kā īpaša parādība būtu jāpiemin arī kriminālnoziedznieku valoda ar ķermeņa tetovējumiem. Ķermenis ir tas, kas ārkārtīgi daudz izsaka par cilvēka rīcības motīviem, instinktiem, tieksmēm un tieši caur ķermeni cilvēce cenšas noformulēt ideālo priekšstatu par sevi.

Ja Rietumu kultūra cauri gadsimtiem kultivējusi kaila ķermeņa idealizāciju, musulmaņu tradīcija to attēlot aizliedz. Katrs laikmets ķermenim piešķīris savu skaistuma etalonu vai eksponēšanas veidu. Arī šobrīd mākslinieki visbiežāk izvēlas kailu ķermeni kā emociju izpausmes formu, lai savos darbos atklātu jutekliskumu, seksualitāti, erotismu, skaistumu, jaunību, ideālu, kroplību, slimību, novecošanu, vardarbību, nāvi, kā arī, lai parādītu dažādus jūtu stāvokļus — agresiju, dusmas, prieku, skumjas u.c.

Izstādes dalībnieki — Arnis Balčus, Aigars Bikše, Ilmārs Blumbergs, Ēriks Božis, Andris Breže, Izolde Cēsniece, Evelīna Deičmane, Holgers Elers, Kaspars Goba, Kristaps Ģelzis, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Ieva Jerohina, Frančeska Kirke, Līga Ķempe, Leonards Laganovskis, Dmitrijs Lavrentjevs, Dace Lielā, Katrīna Neiburga, Līga Purmale, Juris Putrāms, Krišs Salmanis, Oļegs Tillbergs un Juris Utāns.

"Rīgas galerijas" darba laiks ir katru dienu, izņemot svētdienas, no plkst.12.00 līdz 19.00, mājas lapa internetā: www.rigasgalerija.com.