Festivāls «Zemlika» kļūst arvien atpazīstamāks arī Latvijas mērogā (2)

BNS
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Ikgadējais mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls «Zemlika», kas oktobra izskaņā norisinās Latvijas mazākajā pilsētā Durbē, šogad pulcēja vairāk nekā 250 cilvēku un pamazām kļūst par atpazīstamu kultūras pasākumu arī Latvijas mērogā, pastāstīja viens no festivāla organizatoriem Mārtiņš Kuzmins.

Festivālu apmeklē ne vien tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, bet arī cilvēki no attālākām Latvijas vietām, kā arī tuvāko kaimiņvalstu iedzīvotāji. «Zemlika» Durbē norisinājās jau ceturto gadu pēc kārtas. Ideja rīkot šādu pasākumu radusies diviem vietējiem Durbes iedzīvotājiem - Mikam Miķelsonam un Kuzminam, kuri saistīti arī biedrību «Skyr», kas jau iepriekš organizējusi dažādus koncertus un mūzikas ierakstus. «Laikam ejot un rīkojot koncertus, sapratām - kāpēc nepastrādāt un savā [dzimtajā] vietā neuztaisīt to, kas patīk pašiem. Pirms četriem gadiem vasarā radās ideja pamēģināt sarīkot festivālu,» informēja Kuzmins.

«Zemlika» norisinās vairākās vietās Durbē - koncerti notiek Durbes Luterāņu baznīcā, Kultūras namā un Ata Kronvalda vēsturiskajā skolas ēkā. Paralēli notiek arī dažādas aktivitātes - teātra izrādes, diskusijas un aplūkojami mākslas objekti. Tāpat tiek organizēts vietējo zemnieku ražas tirdziņš, kur apmeklētāji var iegādāties Durbes novada iedzīvotāju audzētus lauksaimniecības produktus. Festivālā uzstājas gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieki. «Mums ir svarīgi, lai mūziķi [kas piedalās festivālā] to, ko viņi muzicē un vēsta, dara patiesi. Tā ir arī mūzika, kura mums pašiem patīk un kuru mēs gribam dzirdēt,» paskaidroja Kuzimns.

Festivāla organizatoriem izveidojusies arī laba sadarbība ar vietējo Durbes novada pašvaldību. Novads esot ļoti pretimnākošs un sniedz atbalstu ar telpām un līdzfinansējumu. «Mēs parādījām, ka festivālu organizējam, izturoties ar cieņu pret vidi, un pašvaldība to ir novērtējusi. Ar katru gadu no pašvaldības jūtama aizvien lielāka pretimnākšana,» atzina Kuzmins. Kopumā festivāla organizēšanas izmaksas lēšamas desmitos tūkstošu eiro. Izdevumus organizatori nosedz, piedaloties projektos, kā arī atbalstu sniedz ārvalstu vēstniecības, kuras apmaksā savu valstu mākslinieku nokļūšanu līdz Latvijai.

«Mēs mērķtiecīgi izvairāmies no korporatīvo klientu piesaistes, lai pasākuma laikā nebūtu nekādu uzmanības novērsēju, kad apkārt mirgo, piemēram, alkoholisko dzērienu reklāmas,»

uzsvēra organizators.

Savukārt festivāla norises brīdis - oktobra nogale - izvēlēts tādēļ, ka tas ir ražas novākšanas laiks un savā ziņā mūziķiem, kas uzstājas pasākumā, tas arī ļauj atskatīties uz gadā paveikto un to parādīt arī plašākai publikai. Festivāla organizēšanā palīdzīgu roku sniedz arī brīvprātīgie.

«Zemlika» Latvijas mazākajā pilsētā norisinājās piektdien un sestdien. Festivāla galvenā sadaļa - mūzika - īstenojās 17 dažādu mūziķu un kolektīvu koncertos divu dienu laikā. Pasākumā bija pārstāvēta plaša muzikālā daudzveidība - no ģitārmūzikas un mūsdienu akadēmiskās mūzikas līdz tautas jeb folkmūzikai un elektroniskajai deju mūzikai. Šogad festivālā uzstājās tādi mūziķi kā «Hedvig Mollestad Trio» no Norvēģijas, Džūlija Kenta (Julia Kent) no ASV, «Klaus Johann Grobe» no Šveices, «Kamanių Šilelis» no Lietuvas, «Saucējas» no Latvijas un daudzi citi.

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu