Visu gadu krāj emocijas

Brāļi stāsta, ka parasti gads viņiem sadalās divās daļās: rudens un ziema, kad viņi piedalās dažādos projektos, tostarp arī televīzijas šovos (atgādināsim, ka Atis paralēli jaunajai programmai joprojām ik svētdienu redzams LNT projekta «Dziedošās ģimenes» žūrijā), savukārt pavasarī un vasarā brāļu firma «Sound Systems» apskaņo dažnedažādus lielos pasākumus un brīvdabas koncertus. «Nu un tam visam pa vidu vēl vairākus gadus piedalāmies »Muzikālā teātra 7« vasaras uzvedumos,» Atis smaidot turpina uzskaitījumu, savukārt Jānis atklāj - darot visus šos darbus,

uzkrājies pietiekami daudz iespaidu, emociju, sajūtu un ideju,

ko beidzot viņi var likt lietā, veidojot paši savu projektu.

«Doma par to, ka šādu programmu gribam veidot, brieda jau visu vasaru. Kopā ar grupu vasarā nospēlējām arī vairākas balles visās Latvijas malās. Cilvēkiem patika, pašiem arī patika, un tā nu nolēmām riskēt un taisīt lielāku koncertprogrammu un piedāvāt to cilvēkiem visā Latvijā,» abu teikto rezumē Jānis.

Par liktenīgu brāļi sauc braucienu uz Dobeli, kur šovasar bija jāapskaņo autorallijs: tieši šā brauciena laikā izkristalizējies gan jaunās koncertprogrammas pamats, gan dzimis tās nosaukums, gan arī tas, kā viss kopā varētu izskatīties un izklausīties. «Tieši toreiz arī izdomājām, ka koncerta laikā gribam atrasties nevis uz skatuves, bet gan maksimāli tuvu klausītājiem - tā,

lai izbēgtu no koncertos tik ierastās distances starp mūziķiem un klausītājiem.

Protams, katrā kultūras namā, kur uzstāsimies, apstākļi atšķiras, tāpēc vēl nezinām, kā šī mūsu doma īstenosies. Taču, tā kā, koncertējot gan kopā ar Oranžo kori, gan pagājušogad kopā ar šova »Dziedi ar zvaigzni« vairākiem dalībniekiem, esam bijuši teju visos Latvijas kultūras namos un centros, tie mums vairāk vai mazāk ir pazīstami,» rezumē Jānis, kurš uzņēmies tūres organizatorisko pusi. Savukārt mākslinieciskā un muzikālā puse ir Ata pārziņā.

Mazliet neierastu koncertu darīs arī sveču, nevis pierastais prožektoru apgaismojums. «Man ienāca prātā, ka šim koncerta variantam labi piestāvētu lielās sveces. Zvanīju uz Dobeli un jautāju, vai tādas iespējams iegādāties. Tieši tādas sveces, kā biju iedomājies, Dobelē neražo. Tomēr turienieši bija tik pretimnākoši, ka speciāli mūsu tūrei izgatavoja trīsdesmit milzīgas sveces un mums vienkārši uzdāvināja...» To stāstot, Jānis izklausās patiesi aizkustināts, pēc mirkļa piebilstot - ar šādu tīri cilvēcisku palīdzību viņš saskāries arī no citu draugu un atbalstītāju puses. «Tālab - milzīgs paldies visiem, kas palīdzēja!»

Klusi un mierīgi. Ar labu komandu

No iepriekš dzirdētā jauno programmu atšķirs vēl kāds aspekts - tā būs akustiska. «Protams, laika gaitā ideja attīstījās un apauga ar vēl dažām idejām. Sākumā domājām, ka koncertēsim tikai divatā ar Ati un izmantosim vienu akustisko ģitāru. Pēc tam parādījās doma, ka tomēr vajag vēl vienu ģitāru, kas palīdzētu dažādot muzikālo pusi; pēc tam Atis izdomāja, ka tomēr vēl vajag kontrabasu, un tad jau loģiski šķita, ka mēs izmantotu arī sitaminstrumentus...» Jānis smaidot uzskaita, piebilstot, ka tieši tobrīd abi ar brāli arī sapratuši - viss, pietiek! «Starp citu, līdz tam nemaz nezināju, ka kontrabasu iespējams spēlēt ar lociņu un ka tas pēc skaņas atgādina čellu. Piemēram, dziesmā »Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas« kontrabasa īpatnējais skanējums iederas ideāli,» pārliecinājies Jānis.

Savukārt Atis uzsver, ka jaunā programma no visa iepriekš dzirdētā atšķirsies arī stila ziņā: «Ja kāds atminas, tad Oranžā kora koncerti bija vairāk tādā kā rokenrola stilā - jautri, krāsaini, atraktīvi un skaļi. Nu, tāds jandāliņš. Jaunā programma iecerēta pavisam citā gaisotnē - klusināti un mierīgi. Tā, lai liktu cilvēkiem par šo to aizdomāties un varbūt pasapņot.»

Lai savu ieceri īstenotu, brāļi izveidojuši patiešām spēcīgu komandu, talkā aicinot ģitāristus Ēriku Upenieku un Aleksandru Rjapčuku, kontrabasistu Viktoru Veļičko un bundzinieku Nauri Bartuseviču. «Protams, kopā ar mums dziedās skatītāju jau iepazītās Oranžā kora meitenes Olga Stupiņa, Inta Ļaksa un Anita Levša. Manuprāt, tas ir labākais balsu salikums, turklāt meitenes dziedās ne tikai fona vokālu, bet arī solo,» programmas muzikālo pusi komentē Atis.

Ne tikai jaunas dziesmas

Protams, brāļi savā jaunajā programmā klausītājiem piedāvās arī vairākas jaunas dziesmas (divas no tām - «Lai līdzās būtu tu man» un «Cauri pilsētai» (tautā zināms kā «Ripo, ratiņ») - jau nonākušas dažu radiostaciju rotācijā). «Taču galvenokārt programmā esam iekļāvuši zināmas un iemīļotas dziesmas - gan angļu, gan latviešu valodā; tādas, kas, mūsuprāt, varētu uzrunāt cilvēkus,» jauno programmu ieskicē Jānis.

Brāļi atzīst - izvēlēties, kādas dziesmas iekļaut koncerta programmā, nekad nav viegli. Atis īpaši to izjutis, veidojot Oranžā kora otro programmu, un arī tagad, domājot, kādām dziesmām koncertā būtu jāskan. «Lai gan dziesmu ir daudz, visas nemaz tā nevar iekļaut programmā. Turklāt jāskatās, lai tās dziesmas, ko izvēlamies, savītos vienotā stāstā,» atzīst Atis. Viņš smej, ka galvenie kritiķi dažkārt esot abu brāļu vecāki, kuri pēc koncerta šad tad mēdz pateikt - zini, bija drusku par skaļu. «Labi vien ir, ka šīs programmas koncepcija šādu iespējamību izslēdz; arī tas palīdzēja atlasīt dziesmas.»

Arī klausītājiem jādzied!

Pēc ilgas sijāšanas un pārdomām no programmas uz laiku svītrotas divas ieplānotās dziesmas no Vēbera rokoperas «The Phantom of the Opera» - tām Atis sola pievērsties kaut kad vēlāk. Toties ar lielu pārliecību brāļi programmā iekļāvuši savulaik Ievas Akurateres dziedāto «Manai tautai» - viņuprāt, pašreiz šai Atmodas gadu dziesmai atkal pienācis īstais laiks.

«Protams, mēs ilgi domājām, vai drīkstam un varam atļauties to dziedāt, jo šī dziesma tiešām mūsu tautai ir īpaša. Un visi atceramies tās izjūtas, kad Ieva šo dziesmu dziedāja astoņdesmito gadu beigās. Taču tad sapratām - šai dziesmai ir jābūt mūsu programmā!» brāļi pārliecinoši apgalvo.

Starp citu, brāļi tiešām priecāšoties, ja cilvēki koncertos dziedās līdzi. «Nav jau noslēpums, ka latvieši ir dziedātāju tauta un - kur divi latvieši, tur koris. Tālab šo programmu esam veidojuši, ejot pie klausītājiem ar domu, ka dzīve nemaz nav tik slikta, ka tajā ir arī skaistas un labas lietas, par kurām ikdienas steigā reizēm aizmirstam. Pēc šāda principa arī tika atlasītas koncertprogrammai domātās dziesmas. Un, ja tās izraisīs emocijas - smieklus, pārdomas, varbūt arī kādā brīdī asaras, - tad būsim trāpījuši mērķī. Un vēl kāda robeža būs nojaukta,» ir pārliecināti brāļi Auzāni.

Tuvākie koncerti: 23. oktobrī plkst. 15 Kauguru kultūras nams; 27.oktobrī plkst.19 Līvānu kultūras centrs; 29.oktobrī plkst.19 Viesītes kultūras pils; 30.oktobrī plkst.14 Madonas kultūras nams; 3.novembrī plkst.19 Ludzas kultūras nams; 4.novembrī plkst.14 Rēzeknes kultūras nams