Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Depeche mode» fani: tas ir dzīvesveids, filozofija!

«Depeche mode» fani: tas ir dzīvesveids, filozofija!
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 5
Foto: no personiskā arhīva

Šovakar, 2. martā, Arēnu Rīga pieskandinās, nebaidīšos teikt, leģendārās britu apvienības «Depeche Mode» muzikālie sirdspuksti. Lai iesildītos koncertam, piedāvājam sarunu ar trīs grupas kaislīgiem faniem: Viesturu, Kalvi, Jolantu un nedaudz jaunā krodziņa «DM» saimnieku Andri. Pačukstēšu, ka kāds no viņiem drīz izdos «Depeche Mode» latviešu tulkojumu! Tā ka viss te ir nopietni.

TVNET: Laikam jau iesildošais jautājums šai sarunai būtu tīri biogrāfisks: cik ilgi fanojat par «Depeche Mode» (turpmāk DM)? Kā aizsākās šī muzikālā kaislība?

VIESTURS: Es savas fana gaitas sāku salīdzinoši nesen, tas bija pirms 12 gadiem, kad biju ciemos pie brālēna uz dzimšanas dienu. Toreiz mājas pagalmā siltā vasaras vakarā notika baļļuks un vienā brīdī man palūdza nomainīt mūziku. Es skatījos viņa mūzikas disku kolekcijā, kur bija pāris Depeche Mode albumi un singli. Sapratu, ka esmu dzirdējis šo grupu iepriekš un tagad pat varētu paklausīties. Atlikušo vakara daļu klausījāmies tikai DM, tas manī pamodināja vēlmi uzzināt kaut ko vairāk par pašiem mūziķiem.

JOLANTA: DM mūziku sāku klausīties pusaudžu gados, tai laikā iznāca «Songs of faith and devotion». Kā visi jaunieši toreiz gribēja izcelties un būt vecāki. Melnā krāsa bija topā. Pēc tam arī

vairāk sāku klausīties DM un iedziļināties mūzikas filozofijā.

TVNET: Kā ar fanu klubiem - esat tur aktīvi?

VIESTURS: Jā, pēc liktenīgās ballītes sāku meklēt, vai Latvijā ir kāds nopietns fanu klubs šai grupai, un es atradu, ka ir «meiling liste» (Ultra Devoted Mode List), kurā fani sazinās un apspriež aktuālos notikumus, kas saistīti ar grupu un ne tikai. Sākumā tikai lasīju, bet pēc laika jau sapratu, ka arī es gribu izteikt savu viedokli. Tā nu tas sākās...

TVNET: Kas bija tā liktenīgā dziesma, kas «aizķēra»?

VIESTURS: Pirmā dziesma kas lika saprast, ka tā ir mūzika, ko vēlos klausīties, bija «But Not Tonight». Tā ir tapusi gadā, kurā es piedzimu!

JOLANTA: Kaut kas vienmēr ir paticis «People are people» dziesmā, tā ir tik jancīga un ritmiska reizē, baigi jūt 80. gadu stilu. Mans pirmais koncerts bija Skonto stadionā, pēc tam Arēnā, un šogad būs trešais. Puiši ir ceļojuši vairāk pa koncertiem....

Foto: no perso

TVNET: Vai jūsu draugi, ģimene, apkārtējie cilvēki ir arī DM fani?

JOLANTA: Manā ģimenē DM klausās arī māsas. Vecāki zina par šādu grupu, bet neklausās. Draugi un paziņas – jā, liela daļa no viņiem klausās un iet uz koncertiem, skatās, kādos festivālos Eiropā viņi uzstāsies.

VIESTURS: Jā protams. Mēs DM fani esam kā liela ģimene. Man arī mamma šad tad klausās DM, katrā ziņā zina, kas tie ir, un populārākās dziesmas atpazīst. Es nevaru iedomāties, kā būtu, ja man nebūtu tādu draugu, kas klausās DM.

KALVIS: Ļoti liela daļa -

DM klausās arī mamma un arī vecmāmiņa.

Daļa aizrāvusies ar DM, pateicoties manai interesei, daļu esmu iepazinis DM fanu aktivitātēs. DM nav tikai mūzika. Tas ir plašs draugu loks, kuriem DM ir kā vienojošais elements. Man gan nepatīk lietot vārdu «fans». Saprotu, ka tas ir īss un parocīgs, bet vismaz man tas vairāk asociējas ar grupas nostādīšanu elku lomā. Pārsvarā cilvēki, kurus varētu saukt par DM faniem, ir ļaudis, kuriem patīk šī mūzika un kuri tajā sev ir atraduši ko dvēseliski radniecīgu. Viņi aktīvi par šo mūziku interesējas, bet viņus vairāk saista grupas daiļrade un idejas, nevis neprātīga fanošana par konkrētiem cilvēkiem. Būt fanam nebūt nenozīmē katru dienu staigāt DM kreklā un to afišēt apkārtējai pasaulei. DM faniem pārsvarā tomēr ir raksturīgs arī zināms introvertums, bet ne noslēgtība un vienkārši tumšs apģērbs vai melnas ādas jakas.

Foto: Gints Bāliņš/TVNET

TVNET: Tikko durvis vēris arī DM krodziņš Vecrīgas sirdī. Kā radās doma par DM krodziņu? Vai tas bija jau sen lolots sapnis, vai iedvesmoja krodziņš Tallinā?

VIESTURS: Ideja par šādu bāru jau radās ļoti sen. Tallinā tas tika atvērts pirms daudziem gadiem, un visus šos gadus esam gribējuši arī Rīgā šādu. No idejas līdz realizācijai pagāja ilgs laiks, jo nebija iespējas savienot finanses ar iespēju dabūt telpas tā izveidei. Mēģinājumi ir bijuši, bet vai nu viens, vai otrs apstāklis ir nobremzējis tā tapšanu. Pašas

bāra telpas izremontējām, pārtaisījām nedēļas laikā, strādājot no agra rīta līdz vēlam vakaram.

JOLANTA: Bāra saimnieks ir Andris, pirmo reizi viņš man par bāra ideju ieminējās pirms kādiem 8 vai pat 9 gadiem kādā no «Depeche Mode» pasākumiem. Toreiz ierosināju to taisīt Mangaļsalas bunkuros, lai nevienam netraucētu skaļa mūzika. Pasmējāmies toreiz. Bet, cik man zināms, viņš ar šo ideju dzīvoja jau kādu krietnu laiciņu.

KALVIS: Zinu, ka tas ir ilgus gadus lolots sapnis. Senāk par šādu iespēju interesējās vairāki ļaudis, tomēr tas prasa diezgan lielu finanšu un laika ieguldījumu. Beidzot Andrim (red. krodziņa saimnieks) šāda iespēja radās. Protams, prieks, ka Tallinā šāds bārs pastāv. Esam tur vairākkārt bijuši, ne tikai kā apmeklētāji, bet arī ar grupām vai kā DJ. Tomēr sākotnēji šī doma Latvijas fanu vidū, šķiet, bija radusies neatkarīgi. Tallinā bārs izveidots 1999. gadā, un ļoti iespējams, tas ir pirmais, taču ir bijuši līdzīgi bāri arī citās valstīs.

TVNET: Vai varat apgalvot, ka DM ir ne tikai mūzika, bet arī dzīvesveids?

JOLANTA: man ļoti patīk DM mūzika, tā mani uzlādē un iepriecina, bet katru dienu es to tomēr neklausos, jo kā ar jebkuru lietu, kas atkārtojas, ir garantija, ka ātri apniks.

VIESTURS: Man ir tāpat kā Jolantai, ir tā, ka mūzika uzlādē, iepriecina un palīdz uzlabot garastāvokli, ja tas nav labs kādā dzīves mirklī. Es DM dzirdu katru dienu, ja ne pa radio vai mājās esot, tad melodijas skan galvā vienmēr!

KALVIS: Dzīvesveids tas noteikti ir, jo gadu gaitā caur DM aktivitātēm iegūts daudz draugu - simtiem vārda tiešā nozīmē, gan Latvijā, gan ārvalstīs, un uz šīs bāzes ir veidojies arī draugu loks kopumā, kas kopā pavada brīvo laiku un sadarbojas arī citās jomās ārpus mūzikas. Protams, DM mūzika ir tāda, kas aizkustina diezgan dziļi, tādējādi arī DM cienītāji pārsvarā ir līdzīga tipa cilvēki, kurus vieno spēcīga saikne. Tā ir līdzīga dzīves uztvere. Turklāt DM mūzikai vēsturiski bijusi liela loma elektroniskās un ne tikai mūzikas attīstībā kā tādā. Tā kā mana ikdiena ir saistīta ar mūziku (red. - jau 13 gadus darbojas elektroniskās mūzikas grupā STandART), DM neizbēgami ir liela šīs ikdienas sastāvdaļa. Savulaik DM bija liela nozīme tajā, kādēļ pievērsos mūzikai. Tā gan vairāk bija tieši radošā iedvesma – aizrāva grupas pieeja mūzikai, idejas skaņas apstrādē un tamlīdzīgi. Tā nav bijusi vēlme kopēt vai atdarināt DM mūziku vai vizuālo tēlu, bet iedvesma un uzdrīkstēšanās izmēģināt jaunas iespējas. Pēdējos gados DM bijusi sastāvdaļa no manas dzīves arī tādā ziņā, ka pēc izglītības esmu tulkotājs. Maģistrantūras studiju ietvaros man bija nepieciešams iztulkot liela apjoma vēl nepublicētu tekstu...

Foto: Gints Bāliņš/TVNET

TVNET: Vai tiešām gaidāma pirmā grāmata par DM latviešu valodā?

KALVIS: Izvēlējos tulkot daļu no DM biogrāfijas, jo jutu: lai arī DM ir ļoti populāri, tomēr grupas (un elektroniskās mūzikas) vēsturisko attīstību un ierakstu rašanās stāstus zina ne katrs. Man šķita, ka šī grāmata varētu būt interesanta daudziem. Pēc studiju beigšanas tulkojumu pabeidzu, un

apgādā «Mansards» šopavasar vajadzētu nākt klajā arī grāmatai!

Vai DM fani spēj saprasties arī no pusvārda vai, teiksim, citējot kādas dziesmas rindiņu?

ANDRIS: To mēs mākam lieliski.

VIESTURS: Jā, protams, mēs varam sarunās minēt kā piemēru dziesmu nosaukuma abreviatūras, un mēs jau saprotam, par ko ir runa.

JOLANTA: Protams!

TVNET: Kādi ir jūsu kopējie pasākumi kā DM faniem? Vai svinat mūziķu dzimšanas dienas vai kādus zīmīgus datumus?

VIESTURS: Šie pasākumi notiek jau ļoti sen. Jā, ir bijuši pasākumi, kas notiek konkrētajos grupas mūziķu jubileju datumos, lai tādā veidā atzīmētu. Pasākumi notiek ne tikai kādos bāros, klubos, bet arī brīvā dabā. Kad visi fani, kas vēlas, var ierasties un izklaidēties brīvā dabā, ņemot līdzi teltis utt.

ANDRIS: Kopā ar Viesturu organizējām sešus gadus brīvdabas pasākumu, kas norisinājās Zaķumuižā, skaistā vietā, upes ielokā zem liela ozola. Dažādas iespējas izklaidēties, cilvēkiem bija atsaucība. Pirmajā gadā, kad izdomājām tādu pasākumu, draugi un paziņas sabrauca daudz, pat necerējām, ka būs tik liela atsaucība.

KALVIS: Regulāras fanu aktivitātes Latvijā notiek jau kopš 1991. gada. Gan kā tematiskie vakari, diskotēkas, gan vienkāršas sanākšanas draugu lokā brīvā dabā, gan arī kopīgi braucieni uz ārvalstīm. Sanākšanu datumi reizēm tiek pieskaņoti zīmīgiem notikumiem – jubilejām, koncertu vai ierakstu izdošanas gadadienām. Taču nav tā, ka tas būtu tikšanās iemesls. Saieti notiktu tik un tā, vienkārši tiek izvēlēts kāds pasākuma nosaukums vai iemesls, lai vairāk uzrunātu potenciālos apmeklētājus un radītu kopības sajūtu. Bet nav arī tā, ka mēs mājās dedzinātu svecītes un tamlīdzīgi

JOLANTA: Mana dzimšanas diena ir tuvu Gores dzimšanas dienai, tāpēc nav sanācis svinēt DM fanu lokā, bet šogad bārā svinēsim/

atzīmēsim Gahana dzimšanas dienu 9.maijā un nākamajā dienā bāra 100. darba dienu.

Pagaidām līdz šim mēnesim esam izlēmuši.

TVNET: Zinu, ka pirms pāris gadiem tika organizēts nenotikušā DM koncerta fanu atbalsta gājiens. Vai karstasinīgs fans arī nedaudz dzīvo mūziķa dzīvi? Pārdzīvo par viņa neveiksmēm, problēmām utt?

VIESTURS: Es domāju, ka jā, jo mums ir svarīgi, lai mūsu elki, mūzikas ģēniji un kā nu kurš uzskata ir veseli, spējīgi mūs priecēt ar mums tik tīkamo mūziku. Tas gājiens bija «ātrā ideja», kas tika veiksmīgi īstenota, jo paziņojām daudziem faniem, draugiem, masu medijiem.

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

KALVIS: Vairums DM cienītāju aktīvi seko līdzi grupas gaitām un, protams, pārdzīvo par neveiksmēm un priecājas par veiksmēm. Līdz ar interneta un sociālo tīklu attīstību mūsdienās to izdarīt ir daudz vieglāk nekā 80. vai 90. gados. Tomēr pārsvarā

fani arī respektē grupas dalībnieku privātās dzīves

– viņu dzīves personīgās detaļas publiski apspriestas netiek. Tas ir tāds kā nerakstīts likums – publiski neapspriest to, kam nav sakara ar grupas daiļradi – DM dalībnieku personīgo dzīvi, zobu pastas krāsu, attiecības, dzīvesvietu adreses, bērnus, viesnīcu adreses un tamlīdzīgi.

ANDRIS: Kaut kādā ziņā jau, protams, to darām mēs visi. Gājiens palicis atmiņā ļoti labi, pēcāk arī jau paredzētais afterparty.

JOLANTA: mani toreiz ļoti, ļoti saskumdināja atceltais koncerts...

TVNET: Vai jūs ikdienā nēsājat arī t.s. DM stila apģērbu un aksesuārus? Ievērojat arī kādu fanu etiķeti?

ANDRIS: Uz pasākumiem ģērbjos pēc noskaņojuma un pasākuma koncepcijas, kas ne vienmēr uzsver kaut ko no DM, bet ar kādu akcentu noteikti to parādu.. Ikdienā, protams, arī sanāk ģērbties DM stilā.

VIESTURS: Ne vienmēr sanāk, bet es pārsvarā cenšos ievērot ģērbšanās stilu un apģērbu. Tajā es jūtos ļoti labi.

KALVIS: Kā jau iepriekš minēju, būt DM fanam nenozīmē katru dienu staigāt DM kreklā.Uz īpašiem pasākumiem – jā, protams. Taču ikdienā apģērbs drīzāk ir vienkārši pieskaņots grupas mūzikas gaisotnei – dominē melnā krāsa, ādas jakas. Dažiem ir arī kādi aksesuāri. Taču es neteiktu, ka tā ir kāda īpaša etiķete. Katrs ģērbjas pēc savām sajūtām un noskaņojuma. Nav tā, ka atšķirīga apģērba dēļ kāds DM mīļotājs netiktu pieņemts kopējā draugu lokā.

JOLANTA: Ikdienā mana krāsa apģērbā ir tumša, tonis nedaudz sakrīt ar grupas apģērba krāsu – tumša un neitrāla, bet laba.

TVNET: Kādas jums mājās ir DM trofejas? Nespēju neizteikt komplimentu par dzelteno auto! Kā tas radās un vai vēl iet?

VIESTURS: Man mājās ir koncertu biļetes, uz kuriem esmu bijis. Dažādi aksesuāri, fotogrāfijas, plakāti. Dzeltenais auto jeb kā tas tiek saukts starp faniem - Useless Taunuss ir Pacho īpašumā, kurš uz svarīgiem notikumiem vienmēr tiek atjaunots, lai ar to varētu braukt. Tas ir kā

simbols mums visiem, jo fani pazīst šo auto un ļoti respektē tā esamību.

Tā ir kopija tam auto, kas redzams vienā no DM klipiem.

KALVIS: Daļai ir reti ieraksti, daļai tie ir ar grupas dalībnieku autogrāfiem. Nekas cits, kas būtu nodēvējams par trofeju, man prātā nenāk. Seni plakāti, žurnāli, avīžu izgriezumi. Protams, ir dažādas lietas saistībā ar grupu – ieraksti, grāmatas, daļai kādas paštaisītas gleznas vai citi mākslas darbi.

JOLANTA: Personīgi man trofeju nav, bet bija reiz unikāla iespēja stūrēt veco Ford Taunus uz Tallinas koncertu, tas bija vienreizējs brauciens ar benzīna beigšanos un mašīnas apstāšanos krustojumā. Bija jautri. Cik zināms, Taunus šobrīd tiek uzpucēts, bet vienas rezerves durvis ir paredzētas arī DM bāram. Par to vairāk Andris.

ANDRIS: Bārā ir trofejas... Dažādi eksponāti. Par Taunusa durvīm runājot, jā, ir doma tās ielikt interjerā, kas, iespējams, pildītu arī kādas funkcijas.

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

TVNET: Kā ar tetovējumiem - vai ir kādi, kas ir identiski kādam no mūziķiem?

VIESTURS: Man personīgi nav, bet mūsu fanu pulkā ir vairāki cilvēki, kam tādi tetovējumi ir tieši tajās vietās, kur solistam.
JOLANTA: Andrim ir pilns ar tetovējumiem, un bāra apmeklētāji arī daudz runā par vēlmēm taisīt tādus vai atrāda jau uztaisītos

ANDRIS: Man to ir daudz, pēdējo DM koncertturneju laikā es

esmu papildinājis savu tetovējumu skaitu ar jauniem, kas simbolizē DM...

KALVIS: Dažiem faniem ir tādi paši vai līdzīgi tetovējumi kā DM solistam vai arī ar DM ierakstu simboliku – skaļruņiem, putniem, rozītēm utt. Nevienam citam DM dalībniekam, izņemot Deivu, gan tetovējumu nav. Cik nu man zināms. Pārbaudījis neesmu :)

Foto: Gints Bāliņš/TVNET
Foto: Gints Bāliņš/TVNET

TVNET: Atgriežoties pie krodziņa - kāda ir tā mērķauditorija un kādi pasākumi paredzami pie jums tuvākajā laikā?

JOLANTA: Mērķauditorija ir visi cilvēki, kuriem patīk pasēdēt bāra un padzert alu vai kādu citu dzērienu. Ir jaunieši, kuru vecāki jau 20 gadus klausās DM mūziku, un bērni tagad to ir pārmantojuši no vecākiem. Bārā vairākas interjera lietas ir ar DM simboliku, apmeklētājiem ir jāuztver DM sajūta, jo priekšā netiek teikts, ko katrs simbols nozīmē, tas ir jāsaprot vai jāuztver katram atsevišķi. Ja ir sajūta, ka cilvēki tomēr nespēj «iztulkot», tad mēs, protams, visu stāstām un paskaidrojam. Bieži skan DM mūzika, nedēļas nogalēs ir DJ, kas spēlē DM mūziku vai līdzīgos mūziķus. Mūsu doma ir, ka bārā skan arī cita mūzika un ik pēc pāris dziesmām skan DM. Gribam, lai uz bāru nāk arī tie, kas tik bieži neklausās DM mūziku, lai viņi nenobīstas, ka tas notiek visu laiku.

Foto: No personiskā arhīva

VIESTURS: Mērķauditorija ir cilvēki, kas zina, kas ir DM un vispār tāda veida mūzika, līdzīgas grupas. Protams, kā jau Kalvis teica, arī jauniem cilvēkiem, padsmitgadniekiem, pilngadniekiem ir atvērtas durvis.

KALVIS: Grupas cienītāju loks ir ļoti plašs, tomēr pastāvīgas šāda veida vietas, kur DM cienītājiem tikties, nav. DM veltītie pasākumi pamīšus ir notikuši daudzos un dažādos klubos un krogos.
Grupas mūzika DM bārā ir dzirdama ikdienā. Pagaidām radusies tradīcija par īpašākiem veidot piektdienu vakarus, kad bārā spēlē kāds dīdžejs. Varbūt kādam var rasties jautājums,

vai DM bārā tiešām uz riņķi skan tikai daži albumi, taču tā nebūt nav.

Kā zināms, DM diskogrāfija ir ļoti plaša – bez padsmit albumiem ir neskaitāmi remiksi, singli, koncertieraksti. Bārā skan arī radniecīga elektroniskā mūzika. Ir plānots rīkot tematiskos vakarus, kas veltīti arī citu grupu daiļradei, vai arī, piemēram, latviešu elektroniskās mūzikas vakarus. Ir doma ar par nelieliem dzīvajiem koncertiem, bet par to tiks domāts nedaudz vēlāk. Bārs ir atvērts katru dienu, un tajā ir iespēja sastapt kādu domubiedru vai kādu cilvēku, ar ko aprunāties par mūziku. Cik zinu, ar laiku paredzēts pilnveidot arī ēdienkarti, lai DM Bārs būtu vieta, kur var ieturēt arī pusdienas. Šobrīd pirms DM koncerta gribējām vispirms nodrošināt atpūtas iespējas vakaros.

Un, protams, pēc koncerta Arēnā arī ikviens tiek gaidīts uz afterparty DM krodziņā (Mazā Pils iela 5).

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu