Koncertā Tīrsens ar mūziķiem koncentrējas tikai uz mūziku, nekādus īpašus šova elementus neuzburot. Tīrsena jauno programmu varētu raksturot kā akadēmiska «Radiohead», minimālista Stīve Reiha un franču atslodzes mūzikas un postroka kokteili – plaši izmantoti ksilofons, marimba, zvaniņi, analogie sintezatori un stīgas. Pats Tīrsens spēlē gan ģitāru, gan taustiņus, gan pusaudža gados nīsto vijoli.

Komponista pēdējie ieraksti, arī pagājušogad izdotais eposs «Infinity», īpaši plašu ievērību gan nav guvuši, taču viņa sacerētā mūzika filmai «Amēlija» (2001) ar Odriju Totū galvenajā lomā ir kļuvusi par tik populāru, ārpus laika esošu fenomenu, ka Tīrsens droši varētu atļauties arī vispār neko jaunu neierakstīt.

Būdams akadēmiski skolots mūziķis, savā daiļradē 44 gadus vecais francūzis labprāt koķetē ar klasiskās mūzikas tradīciju. Iespējams, lielu lomu nospēlējusi pusaudža gados redzētā Nika Keiva un «Nirvana» uzstāšanās klātienē, kas, kā vēsta leģenda, lika jaunajam komponistam salauzt vijoli un nopirkt elektrisko ģitāru.