Kad svinami Meteņi?

Meteņus svin februārī vai marta sākumā - 7 nedēļas pirms Lieldienām. Meteņiem un Pelnu dienai, kas ir nākamā svinamā diena gadskārtu ieražās, ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā. Par Meteņu nozīmīgumu latviešu folklorā Rīgas kultūras un tautas mākslas centra «Ritums» pārstāve Liena Teterovska skaidro: «Meteņi ir kā vieni no latviešu Saulgriežu starpsvētkiem. Turklāt tie nav mazsvarīgi, jo katrs no gadskārtu svētkiem iezīmē jaunu laika posmu.

Latvieši ļoti gaida pavasari, tāpēc gaida arī šos svētkus,

jo visu varēs sākt sēt un stādīt!»

Kā cēlies vārds «Meteņi»?

Meteņdienā noslēdzas ziema, un Pelnu dienā sākas pavasaris un jauns gads. Agrāk latviski ar vārdu «meti» apzīmēja laika griežus. Tā sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā «laikmets». Lietuviski «metai» nozīmē «gads». Bet, izrādās, citviet Meteņus dēvē arī par Laimes dienu.

Laišanās no kalna - ražai un auglībai

Pavasara iestāšanās laiks ir nozīmīgs ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem. To mērķis ir veicināt labu ražu nākamajā gadā. Meteņi iezīmē gan jaunu darba ciklu, gan gadalaika sākumu, turklāt ar Meteņiem sāk arī darba atskaiti. Tā kā šie svētki ir nozīmīgi zemniekiem, pēc tradīcijām pieņemts braukt no kalna ar ragaviņām, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki. Notiek arī liela lielīšanās un sacensības,

lai jaunajā gadā būtu laba raža, dzenot prom ziemu un modinot zemi.

Linu nozīmība

Lini ir būtiska Meteņu tradīcijas daļa. Meteņu vēlējums izskan: «Lai aug gari lini!» No liniem auž baltos kreklus, kas ir cilvēka dvēseles tīrības simbols. Linu audzēšana simboliski saistās ar cilvēka garīgo izaugsmi un tiecību uz augšu - ar cilvēka mūža dzīvošanu, kas vainagojas ar «zelta pogu galiņā».

Cilvēka mūža audeklam līdzās stāv arī Laima, tāpēc Meteņi tiek saukti arī par Laimas dienu.

Maskas, ciemošanās un ziemas darbu pabeigšana

Tieši Meteņos pēdējo reizi ziemā notiek masku gājieni, kad, dziedot, dejojot, viens otram labu vēlot, dodas ciemos. To apstiprina Rīgas kultūras un tautas mākslas centra «Ritums» pārstāve Liena Teterovska, kas portālam pastāstīja, ka ar Meteņiem beidzas ziemas ķekatu gājieni un visas ziemas izdarības. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos.

Šajā laikā vīri pārcilā darba rīkus un visu sakārtojamo sakārto, savukārt sievas sēžas stellēs un pabeidz aušanu. Ja nav ziemas laikā paspēts izaust un izadīt visas dzijas un pabeigta virpošana, tad tas ir nokavēts. Darbi ir sadalīti pa laika posmiem – sākas pavasaris ar cietiem darbiem.

Populārākās Meteņdienas tradīcijas ir maskošanās, Meteņa dzīšana, Laimes pogas meklēšana, kurmju dzīšana no dārziem un Meteņa putras kopēja vārīšana.

Miežu biezputra

200 g miežu putraimu
750 ml piena
750 ml ūdens
40 g sviesta
sāls pēc garšas

Noskalotus putraimus liek aukstā ūdenī. Kad putraimi uzbrieduši un ūdens gandrīz uzvārījies, pielej atsevišķi uzvārītu pienu un biezputru lēni vāra aizvākotā traukā, šad tad apmaisot. Vārīšanas beigās pievieno sāli un sviestu.

Agrāk tradicionālie svētku ēdieni bija arī cūkas galva un plāceņi.

Par laika apstākļiem

• Kāds laiks Meteņos - tāds būs arī Lieldienās.
• Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
• Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
• Ja Meteņos sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienās.