Anna Calvi (Rīgā, "Palladium" 15.10.2011.)

Izpildījums: 10/12

Baudījums: 11/12

Skaņa: 10/12

Saturs: 9/12

Annas Kalvi vārds plašāk izskanēja pēc ikgadējā "BBC Future Sound 2011" nominantu saraksta publiskošanas. Uz karstām pēdām janvārī izdevniecības "Domino" apgādā laists klajā arī dziedātājas debijas ieraksts. "Džimijs Hendrikss brunčos", "Jaunā P.Dž Hārvija" u.tml. reaģē mūzikas prese, tiesa, tieši Hārvijai tiek ikgadējā "Mercury" balva, apliecinot 41 gadu vecās alternatīvā roka karalienes statusu.

Tik tiešām Hārvijai un Kalvi ir diezgan daudz kas kopīgs, kaut vai Kalvi albuma līdzproducents Robs Eliss (Rob Ellis), taču Kalvi skatuves estētika iedvesmojusies ne tik daudz no pankmūzikas, cik no blūza, flamenko un Deivida Linča (David Lynch) filmām.

Arī sestdienas koncertā blakus Kalvi debijas albuma dziesmām izskanēja vairākas citu autoru kompozīcijas, ilustrējot Kalvi muzikālās ietekmes. Interesanta bija Leonarda Koena kompozīcijas "Joan of Arc" instrumentālā versija, Elvisa Preslija "Surrender" (singla "Blackout" b-puse), Edītes Piafas "Jezebel" (komponists Veins Šanklins) un "TV on the Radio" 2007.gada singla "Wolf Like Me" līdz nepazīšanai pārveidotā versija.

Lai arī Kalvi debijas albumu kopš janvāra biju klausījies vairākkārt, tas līdz galam tomēr nepārliecināja. Jā, ierakstā ir vairāki lieliski singli ("Blackout", "Desire"), taču kopumā tas kā viens vesels tomēr nespēja savaldzināt. Sestdienas koncertā atklājās pavisam cita aina un acumirklī kļuva skaidrs par ko jūsmo Braiens Īno. Kalvi ir fantastiska ģitāriste (viņas arsenālā tradicionālais "Fender" telekasters), fantastiska vokāliste ar spēcīgu skatuves harismu (kontrastā viņas neharismātiskajām intervijām). Lieliski darbojās arī pavadošie mūziķi - dziedošais bundzinieks (Daniel Maiden-Wood) un multiinstrumentāliste (Mally Harpaz), kas paralēli dažādām perkusijām un taustiņiem (harmonium) ar kājām spieda basa pedāļus.

Arī vizuāli Kalvi sarkanā flamenko stila blūze, sarkanais "Vox AC30" ģitāras pastiprinātājs un galu galā sarkanais tamburīns skatuves citā pusē gaumīgi kontrastēja ar melno krāsu, radot spāniskas asociācijas.

Jau ar pirmajām "The Rider to the Sea" notīm Kalvi izdevās radīt īpašu noskaņu, satvert publikas uzmanību un nelaist to vaļā līdz pat pēdējam akordam. Tā nenotiek bieži.