Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes
«Rīgas mākslas telpā» no 27.aprīļa būs apskatāma Eiropas laikmetīgās mākslas izstāde «Ingredients», kurā pirmoreiz Latvijā varēs redzēt spožu laikmetīgās mākslas pārstāvju Džeremija Dellera, Vilhelma Sasnala un Ragnara Kjartansona darbus. Izstādē piedalās 15 mākslinieki, un viņu vidū ir gan tādas starptautiskas laikmetīgās mākslas zvaigznes kā Dellers, Sasnals vai Kjartansons, gan Eiropas mākslinieki ar šaurāku atpazīstamību, bet tikpat iedvesmojošām idejām un neizsīkstošu entuziasmu postmodernajā situācijā, aģentūru LETA informēja SIA «Rīgas nami» pasākumu projektu un komunikāciju vadītāja Māra Liepiņa.
Izstādes kuratore Inga Šteimane aicinājusi ar saviem darbiem piedalīties arī piecus latviešu māksliniekus, kuru darbi integrē Latvijas laikmetīgo mākslu starptautiskajā mākslas ainā - Ingu Ģibieti, Kasparu Zariņu, duetu, kurā strādā Laura Prikule un Eva Vēvere, kā arī Krišu Salmani, kurš šogad ir Latvijas paviljona mākslinieks Venēcijas biennālē.
Izstādē varēs noskatīties britu Dellera un Nika Abrahama filmu «Mūsu vaļasprieks ir «Depeche Mode«», kas veltīta slavenās grupas «Depeche Mode» faniem visā pasaulē, arī Krievijā un Austrumeiropā. Izstādē būs konceptuālas instalācijas, ko speciāli «Rīgas mākslas telpai» radīs beļģu māksliniece Tinka Pitorsa, čehu mākslinieks Mihals Škoda un vācu mākslinieks Kristians Helvings. Latviešu gleznotājs Kaspars Zariņš speciāli «Ingredientam» gleznojis četras gleznas.
Tāpat būs iespēja redzēt martā Berlīnē pirmizrādīto projektu «Dom Novogo Byta», kas dodas pa pēdām spilgtajai krievu modernisma arhitektūrai Maskavā un fiksē tās pastāvēšanu mūsdienu Krievijā.
Starp izstādes autoriem ir Eiropas laikmetīgās mākslas biennāles «Manifesta 9» dalībnieki - Beļģijas mākslinieki Mārtens vanden Einde, Ketlīna Vermeira un Ronijs Heiremans. Vanden Einde apcer Eiropas politisko izzušanu, kā arī rada objektus no atkritumiem, kas izzvejoti no apokaliptiskajiem plastmasas kontinentiem visos zemeslodes okeānos. Savukārt Vermeira un Heiremans videoinstalācijā «Rezidence. Derības uz dzīvi pēc nāves», citējot Johana Volfganga Gētes «Faustu» un filmējot Ķīnas postindustriālajā vidē, runā par vērtībām.
Vilhelma Sasnala darbs Foto: publicitātes
Savukārt divi izstādes dalībnieki - vācu māksliniece Kristiane Fihtnere ar sociālu stāstu palīdzību, bet somu mākslinieks Ari Sārto ar intīmu psihofizisku procesu vērojumiem - pievēršas mūsdienu cilvēka patībai.
Izstāde piedāvā mākslas darbus, kas apzinās un savā ziņā uzņemas atbildību izciest mūsdienu dzīves pretrunīgumu, tās komplicēto iespējamību. Izstādes pamatā ir ticība, ka postmodernismā ir kaut kas labs.
