«Help!», 1965

Dziesmu saraksts: Help!*; The Night Before; You’ve Got To Hide Your Love Away; I Need You; Another Girl; You’re Going To Lose That Girl; Ticket To Ride; Act Naturally (Morrison/Russell); It’s Only Love; You Like Me Too Much (Harrison); Tell Me What You See; I’ve Just Seen A Face; Yesterday; Dizzy Miss Lizzy (Williams).

* Visu dziesmu autori ir Lenons/Makartnijs, vai arī tie norādīti iekavās.

Albums ar visos laikos visvairāk interpretēto dziesmu («Yesterday») nevar nekļūt par klasiku, tomēr «Help!» ir viens no pretrunīgāk vērtētiem bītlu darbiem. Joprojām ierauta turneju, filmēšanās («Help!» pirmo pusi aizpilda dziesmas no viņu otrās filmas) un publicitātes sesiju virpulī, grupa īsti nespēj atgūt fokusu un līdzās nemirstīgiem skaņdarbiem piedāvā dažus, kas vērtējami vien kā «patīkami». Pie pirmajiem pieder tituldziesma (satriecoši vaļsirdīgs Džona palīgā sauciens, apzinoties, ka bītlomānija viņa dzīvi pārvērtusi haosā, ar ko pašam galā netikt), «Ticket To Ride», ko Lenons vēlāk dēvēja par «vienu no pirmajiem heavy metal gabaliem» (tas ir pārspīlējums, taču dziesma tiešām iesniedzas emocionālos un muzikālos dziļumos, kas vairāk atbilst jaunajam apzīmējumam «roks», ne vecajam rokenrolam vai popam), un, protams, «Yesterday» – nostalģiskas balādes etalons.

Būtiski, ka vienīgais bītls «Yesterday» ierakstā ir tās autors Pols, bet pavadījumu viņa balsij un akustiskajai ģitārai atskaņo stīgu kvartets – atklāsmei, ka grupai nav mūžīgi jābūt atkarīgai no ģitārām un bungām, bija milzu loma viņu attīstībā. Vērā ņemama ir arī Pola eleganti vienkāršā un dzīvīgā country folk melodija «I’ve Just Seen A Face» un Džona «You’ve Got To Hide Your Love Away» – pirmā reize, kad bītli, sekojot Bobam Dilanam, iztiek vienīgi ar akustiskiem instrumentiem (amizanti, bet pats Dilans šajā laikā – ne bez The Beatles ietekmes – veic savus pirmos elektriskos ierakstus). Divi Džordža veltījumi iemīļotajai Patijai Boidai nekonkurē ar Džona un Pola labākajiem sacerējumiem, tomēr uzrāda labu progresu.

Arī citas «Help!» dziesmas nav vājākas par agrāko materiālu, bet pēkšņi ar to šķiet par maz. Iespējams, tikai tādēļ, ka šodien mēs zinām – viņi spēj vēl daudz vairāk. Vismaz no vēsturiskas distances «Help!» viegli uztvert kā ieelpu pirms nākamā lēciena iztēles un radošas perfekcijas bezdibenī. Tas būs straujš un dziļš. Un jau ļoti drīz!