Ko dara, jūt un runā meža bērni

Grāmatā iekļautas divpadsmit pasakas, kuras vēsta par meža bērniem: Meža sivēnu, Alnēnu, Vāverīti, Āpsēnu un citiem. Dienu no dienas viņi iepazīst meža dzīvi un slepus noskatās arī cilvēku bērnu gaitās. Tāpat kā cilvēku bērniem viņiem ir daudz dažādu jautājumu. Kur pavasarī likt sniegu? Kā Māmiņdienā iepriecināt māmiņas? Kā sānus un ausis pasargāt no lietus? Kādu spēli spēlēt, lai visi būtu apmierināti?

Dzīvnieciņu un cilvēku bērnu pasauļu satuvinājums radījis reizē smieklīgu un aizkustinošu noskaņu. Pasakas ļauj ielūkoties gan dabā, gan cilvēku attiecībās. Draudzība, izdoma, strīdiņi, šaubas, bailes, dedzīga vēlēšanās rīkoties, naivums, raksturu atšķirīgums un daudzas citas nopietnas īpašības un parādības saistītas ar neparastām situācijām, līdz ar to grāmata ir aizraujoša, humorpilna un reizē emocionāli piepildīta.

«Es kaut ko zinu! Urrā!» pavēstīja Meža sivēns.

«Nevar būt!» smīnot teica Briedēns.

Meža sivēns sabozās un jau gatavojās apvainoties.

Bet Vāverīte norāja Briedēnu:

«Beidz viņu apcelt! Protams, ka zina! Sivēntiņ, bet ko tu zini? Lūdzu, lūūūdzu, pasaki!»

Meža sivēns kādu brīdi nesacīja, taču pēc tam pateica:

«Meža strazds ir iemīlējies!»

Jaukie dzīvnieciņi, sirsnīgās sarunas un skaidrais stils šo grāmatu padara piemērotu pavisam maziem bērniem, savukārt dažādi sižeta pārsteigumi un emociju bagātība to ļauj izbaudīt arī vecākiem lasītājiem.

Ilustrācijās māksliniece savdabīgi apvienojusi niansētu krāsainību un melnbaltu siluetu efektīgumu.

«Lietusdārzs»