Jūs jau agrāk arī bijāt skrējis, vai sākāt gatavoties tieši šim maratonam?

Protams, nē! Es no 11 līdz 18 gadu vecumam trenējos modernajā pieccīņā. Tie ir pieci sporta veidi: skriešana, paukošana, šaušana, jāšana un peldēšana. Ar skriešanu es vienmēr esmu bijis uz tu. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka arī pirms Nordea maratona es skrienu regulāri, citādi ir ļoti grūti uzturēt sevi formā. Skriet un peldēt, manuprāt, ir obligātas lietas, kas jādara katram džekam.

Kādu distanci skriesiet maratonā?

Visdrīzāk 10 kilometrus. Tātad vismaz pāris reizes pirms tam vajadzētu noskriet 20, jo tad būs daudz vieglāk. Skriet maratonā pirmoreiz distanci, kādu neesi skrējis, nebūtu pareizi.

Bet nevar arī visu laiku skriet un skriet, jo tad vispār spēku nebūs. Vajag ķermenim ļaut atpūsties.

Par pareizu skriešanu droši vien viss ir skaidrs, ja jau esat trenējies?

Līdz galam viss ir skaidrs! Vissvarīgākais, kā mums mācīja, ir skriet uz pirkstgala. Tā, ka papēdis vispār nepieskaras zemei - tā ir pareizā skriešana. Jo ne velti naglenēm vispār nav papēža. Un nedrīkst būt vairāk, kā 13-13, 5 pulsa sitieni piecās sekundēs, tad tu esi pareizajā ritmā. Ja ir tikai kādi desmit, tātad esi sācis halturēt,- jāliek klāt slodzi.

Pārsitieni arī ir slikti.

Ja ir par daudz, jātur lēnāks ritms, jo tā ir zīme, ka sirsniņai paliek par grūtu. Tad nākamajā dienā vajadzīga atslodze

Jums ir pulsometrs?

Nē. Kad trenējos modernajā pieccīņā, tādu nemaz nebija. Mums iemācīja likt divus pirkstus pie kakla, skatīties sekundmērā un skaitīt. Tā ir viselementārākā metode.

Kam vēl jāpievērš uzmanība skrienot?

Galvenais: kājas kārtīgi izmētāt, izvēzēt, lai pienskābes nesakrājas. Ja to neizdara, tad ir «čau!» – sāpīgi un nepatīkami nākamajā dienā.

Un obligāti daudz un dikti jāstaipās.

Kāds kaifs ir no skriešanas?

Pēc tam ir patīkama sajūta. Pareizi iesākta diena. Vai arī pabeigta. Kad es skriešanā sāku pielietot savu telefonaparātu, kas caur GPS rāda trasi, kur esi skrējis, pēc tam tā kārtīgāk var pasekot. Ar mūziku arī es līdz šim nebiju skrējis, bet šobrīd skrienu tikai ar mūziku. Ir daudz vieglāk, jo mūzikai ir savs bīts, tev savs un jūs it kā saplūstat.

Kāda mūzika tā ir?

Man skan «Gorillaz». Arī «Jameruqai.»

Skrienat vienatnē?

Nē, mēs gandrīz vienmēr esam divatā.

Ar ko?

Ar suni. Man ir kuchrārs, un viņa vārds ir Borherss. Mums ir tāds rituāls: mēs skrienam no mājām, noskrienam kādus septiņus kilometrus, tad nobāzējamies jūrā, jo man mājas ir netālu no jūras. Tad mēs kārtīgi izvēzinām kājas un izstaipāmies, un pēc minūtēm piecpadsmit ejam ūdenī. Ir vējš un viļņi, un suns peld līdzi. Pēc tam gan mājās ir miers, jo suns guļ.

Šogad peldēšanas sezona jums abiem jau ir sākusies?

Es vēl neesmu sezonu atklājis. Suns gan. Bet vakarā viņš sāka šķaudīt, tātad vēl pat suņiem nav īstais laiks.

Kāpēc neskrienat ar draugiem, paziņām vai kolēģiem?

Tas būtu tāpat, kā aiziet uz baseinu plunčāties nevis reāli peldēt. Ar skriešanu ir tieši tas pats.

Kompānija tikai traucē un satraumē elpošanu,

jo tu skrien, gribas otram kaut ko pateikt, bet runāšana nav tā labākā nodarbe skriešanas laikā. Mēs ar Keišu (aktieri Andri Keišu) esam paskrējuši kopā, bet tas izskatās samērā amizanti, ka skrien pa pilsētu divi aktieri. Cilvēki smaida, jo tas laikam izskatās ļoti jautri.

Daudz cilvēku jums ar Keišu jautā kaut ko par maratonu?

Jautā, vai mēs tiešām skrienam, vai tiešām trenējamies? Protams, ka skrienam un, protams, ka piedalīsimies maratonā!

Jūs katru gadu piedalāties maratonā?

Maratonā vēl nekad neesmu piedalījies, jo man vienmēr tā diena ir aizņemta. Pagājušogad vakarā bija izrāde un pa dienu garais mēģinājums. Aizpagājušogad biju Francijā. Man ir kolēģis Uldis Anže, kas maratona dienā gan skrien, gan vakarā spēlē, jo viņam uz skriešanu ir baigais rūdījums! Viņš ņem pusmaratonu bez šaubīšanās.

Meitenes aktrises arī skrien?

Labs jautājums. Meitenes skrien, bet ne aktrises. Es šito papētīšu dziļāk, bet goda vārds nezinu nevienu aktrisi, kura skrietu. Viņas iet uz visādām jogām un pilatēm, dažkārt paplunčāties uz baseinu, bet skriet? Nē, nē. Es pat aktrisēm neesmu botas redzējis!

Kā ir, vai cilvēki uz ielām pievērš uzmanību skrējējiem?

Esmu pamanījis, ka arvien vairāk cilvēku sāk trenēties, par ko man ir prieks. Tiešām gatavojas maratonam un tāpat kā motociklisti viens otru pasveicina. Sākusies jauna kultūra.