Sestdien, 4. martā, Vidzemes Olimpiskajā centrā Valmierā notika piektais jauno grupu konkurss "Stage Number One", kurā jaunie mākslinieki cīnījās par galveno balvu - 12 dziesmu ierakstu kādā studijā ar nosaukumu "G Cooper Sound Studio". Kā man komentēja kāds no konkursa dalībniekiem, minētā studija varētu būt laba kādam demo ierakstam un diez vai atbilst nopietnas profesionālas studijas prasībām. Vai tā taisnība vai nepamatota kritika, lai liecina paši studijas ieraksti ...

Konkurss sākās jau dienas pirmajā pusē, kad notika visu dalībnieku uzstāšanās secības izloze, pirmā uz lielās skatuves kāpa viena no potenciālajām favorītēm Vic Anselmo un viņas pavadošā grupa.

Šeit neliela atkāpe; katram žūrijas loceklim tika izdalīta vērtēšanas kritēriju anketa, kurā 10 ballu sistēmā tika vērtēti šādi parametri:

1. Izpildījuma kopējā kvalitāte; 2. Vokāls; 3. Ģitāras spēle; 4. Basģitāras spēle; 5. Bungas; 6. Taustiņi; 7. Citi instrumenti; 8. Ritma stabilitāte; 9. Ideju oriģinalitāte; 10. Skatuves tēls; 11. Atbilstība mūzikas industrijas prasībām.

Ja pieņemam, ka rezultātā tiek summēti šie parametri, tad rodas jautājums - ko lai dara tie ansambļi, kuriem nav, piemēram, vokāla vai taustiņu... Pakonsultējies ar dažiem žūrijas locekļiem, secināju, ka tomēr saskaitāmo summa nav bijusi noteicošais kritērijs, katrs žūrijas loceklis vienkārši izvirzījis savu top 3. Taču, ja žūrija pieturētos pie minētā protokola, tad diemžēl jāsecina, ka vērtību kritēriju pamatā izvirzīti tieši tehniskie parametri, proti, cik labi vai interesanti kāds spēlē vienu vai otru instrumentu ... Manuprāt, šos kritērijus varētu reducēt uz trīs vai četriem:

1. Izpildījuma kopējā kvalitāte; 2. Ideju oriģinalitāte; 3. Atbilstība mūzikas industrijas prasībām.

Tieši trešais punkts "Atbilstība mūzikas industrijas prasībām" īsti nebija izprotams - par kādu industriju iet runa? Kas ir tie kritēriji, kas atbilst mūzikas industrijas prasībām? U.c.

Lai nu kā, jāsaka, ka visi mūziķi bija nopietni gatavojušies un pamatoti satraukušies par savu uzstāšanos, laiku un sagatavošanos pirms tās. Katrai grupai tika dotas tikai piecas minūtes, lai "uzkrāmētos" uz skatuves; manuprāt, šis laiks bija pārāk īss, tiesa, daudzas grupas ievērojami pārsniedza laika limitu. Diemžēl daži kritiski vārdi jāvelta arī koncerta apskaņošanai, pirmkārt, tehno ritmi, kas nāca no blakus deju mūzikas telts, pamatīgi traucēja uztvert grupu sniegumu, arī uz skatuves, kā jau tas ierasts pašmāju koncertos, bungas skanēja pāri visam.

Vic Anselmo 4/10

Vic Anselmo bija izkritis laimīgais pirmais numurs un iespēja gatavoties priekšnesumam daudz ilgāk par atvēlētajām 5 minūtēm. Jāsaka, ka meitene bija padomājusi par savu skatuves tēlu - rozā kurpītes, violeta kleitiņa un plīša lācītis rokās acīmredzami norādīja uz Islandes dīvas Bjorkas ietekmi, jāsaka, ka arī dziedātājas vokāls brīžiem intonatīvi līdzinājās Bjorkai. Uzstāšanās iesākās ar sintezatora ievadu un Anselmo aicinājumu "Close Your Eyes!" gluži kā kādā meditācijas sesijā. Seko sintezatora tēma ar kādu no klasiskajiem "Yamaha" bāzes tembriem, tradicionāla ģitāra, tradicionāls ritms un būtībā arī tradicionāls vokāls angļu mēlē. Katra dziesma žanriski diezgan atšķirīga un nerada kopiespaidu, Vic Anselmo "mētājas" pa stiliem un īsti nesaprot, kas būtu tas piemērotākais. Manuprāt, labākais skaņdarbs bija otrais, kas sākotnēji gan iesākās kā slikts Sāras Braitmanes liriskais numurs, taču attīstoties iezīmēja "bjorkisko" asociāciju.

Kopumā jāsecina, ja Vic Anselmo varētu atlaist visus pavadošos mūziķus, piesēdināt pie klavierēm un mēģināt producēt kaut ko līdzīgu Nelijai Makī, Fionai Eplai vai Reginai Spektorei, tad "Stage Number One" balva viņai būtu tikpat kā kabatā. Otra alternatīva - dumpīgās popmūzikas ceļš, ko pirms diviem gadiem demonstrēja Amy Studt.

Diemžēl pagaidām šādā sastāvā ar novecojušiem sintezatora tembriem, tradicionāliem ģitāras solo un neizteiksmīgām melodijām rezultāts ir visnotaļ bēdīgs.

New Old 3/10

Jaunie puiši New Old pārstāv tā dēvēto MTV paaudzi, proti, zēni izauguši, skatoties amerikāņu koledžroku un viņu muzicēšanas augstākais uzdevums ir precīzi līdzināties kādai no šīm pusaudžu pop/punk grupām. Līdzīgu taciņu minuši jau "Gain Fast" un "Double Faced Eels". Arī New Old ekipējušies ar šlipsēm, saldenu vadošo vokālu un infantilām dziesmiņām. Viens no skaņdarbiem iesākas gluži kā Green Day 90. gadu hits "When I Come Around". Piedziedājums "Es gribu būt Spaidermens" droši varētu iegūt tādus pašus panākumus kā "Zilais valis" ... Žēl, ka jaunie mūziķi nemeklē kaut ko novatorisku, interesantu, bet par paraugu ņem pliekanu amerikāņu koledžroku un cenšas to imitēt...

Saare 5/10

Diemžēl skaņotāji netika galā ar "Saares" stīgu grupu un pirmās dziesmas laikā gan čells, gan vijole ieskanējās tikai skaņdarba beigās; iespaidu izbojāja arī konstants dunošs fons. Taču, par spīti tehniskajām ķibelēm, "Saares" pirmais hits bija viens no interesantākajiem skaņdarbiem visā "Stage Number One". Seko dziesma angļu valodā par martini un epohāls valsītis par "mīlestības alkām". Lielākie mīnusi - plāns vokāls, stilistiski disonējošs bass, kas neiederas kopējā skaņu ainavā, un angļu valoda.

Mēness pasts 2/10

Tradicionāls latviešu poproks ar dziesmām "Sapņi", "kas sapinušies kā zirnekļu tīkls, soļi klaudz" u.tml. "freimanismi". Potenciāls šlāgeris bija dziesma par tramvaja konduktoru: "Nedodiet konduktoram vecas vafelītes grauzt"...

Tumors 7/10

Vakara spilgtākā uzstāšanās! Četri kolorīti personāži, to vidū ģitārists miesnieka tērpā un solists ar baltām zeķēm, puķainiem pantaloniem, ķiveri, skeiteru cimdiem un diviem lukturīšiem. "Mēs nākam no vietas, kur valda nakts!" iesaucās pats Tumors un ārprātīgos deju soļos vālēja pa skatuvi. Otrajā dziesmā puišiem radās sarežģījumi ar basu, ko Tumors interpretēja kā sabotāžu pret savu uzticamo basģitāristu. Lielisks kontakts ar publiku, veselīgs humors, tiesa, mūzika īsti neturējās kopā, bet skatuves šovs to izlīdzināja. Katrā ziņā šī grupa lieliski varētu iesildīt pašu Dambi kādā pagrīdes klubā un radīt neatkārtojamu priekšnesumu.

"Neviens nevēlas būt vecs, jo vecam nāve virsū lec," izskan kārtējais hits. Taisnības labad jāsaka, ka Tumora pavadījums bija pārlieku tradicionāls hārdroka un pankroka sakausējums. Katrā ziņā šī bija vienīgā grupa, kas šajā konkursā spēja pārsteigt!

Protams, var diskutēt, vai "Tumors" atbilst mūzikas industrijas prasībām, visdrīzāk jau neatbilst... Visticamāk, gaidāmajā ierakstā grupa varētu būt visnotaļ neklausāma, taču, ja vēlreiz atgriežamies pie konkursa, tad "Tumora" uzstāšanās palika atmiņā kā visspilgtākā un interesantākā.

Pupa 0/10

Smagas ģitāras, dziesmas par pazemi, nedroši, bikli. Cauri visām dziesmām kā zobārsta urbis švīkst flanger ģitāras efekts. Melodijas primitīvas, būtībā var teikt, ka grupai nav dziesmu. Ne gluži smagais roks, ne poproks, drīzāk tāds smagā roka šlāgeris ar tekstiem "O, Suzanna! Tev seja kā panna..."

Busy Bee 1/10

Bijušā "fabrikanta" Flame grupa. Patosa pilns vokāls, nedaudz atgādina Aivaru Brīzi. Mūzika - sarūsējis rapcore + grunge. Būtībā tāds 90. gadu sākuma Soundgarden, Red Hot Chilli Peppers un Rage Against The Machine sakausējums. Oranžas bikses, sarkans galvas lakats... Vai mums vajadzīgi šādi aizvēsturiski mūzikas kloni bez savas sejas un rakstura?

Jane’s Unit 3/10

Vēl viena grupa, kas dzied angliski un spēlē konkrētu muzikālo formātu, šoreiz grunge virzienā. Roķīga, taču neizteiksmīga balss, neinteresantas dziesmas, daži centieni integrēt fanka elementus a la Rage Against The Machine. Patīkami pārsteidza viens no skaņdarbiem, kas iesākās gluži kā britu "The Music" delay ģitāras, taču tas arī vienīgais kaut cik interesantais elements. Protams, uzstāšanās baltos celtnieku tērpos arī nav diez cik oriģināla ideja, pat šeit Latvijā.

"pFerde Post - nedzirdēju.

Morning After 6/10

Morning After savu uzstāšanos iesāka ar klasisko Stīvija Vondera "Isn''t she Lovely", tiesa, tas izrādījās tikai dažas sekundes ilgs fragments, lai testētu skaņu. Paldies Dievam! Katrā ziņā manī iezagās bailes, ka šī grupa varētu atkārtot to pašu kļūdu, ko viņi pieļāva LTV1 raidījumā "Siena šķūnis", kurā spēlēja, sākot ar Džeimsa Brauna "I feel Good", beidzot ar Take 6 u.c. ārzemju izpildītāju kaverversijām. Varēja vēl apakšā ekrānā pievienot mobilā tālr. numuru ar norādi "Ja vēlaties muzikantus ballītēm un prezentācijām - zvaniet!"

Šoreiz Morning After spēlēja savas dziesmas, tostarp aktuālo "Saucu tevi", un atstāja solīdu iespaidu. Būtībā tāds vidējais aritmētiskais latviešu estrādes ansamblis.

Jāatzīst, ja būtu žūrijas vietā, tad pirmo vietu piešķirtu tieši Morning After.

Lietotas mēbeles no Holandes 5/10

Tematisks priekšnesums - kuģi, zivis, lielgabali, aicinājums kaujā u.tml. "Pie apvāršņa kāds kuģis grimst, mūsu karaļvalsts, dimanta princesīte..." Muzikāli puiši, visticamāk, ietekmējušies no 70. gadu rokmūzikas, katrā ziņā izpildījums, kļošenes un garie mati par to liecināja. Dažas ģitāras solopartijas varētu būt arī no "Gun''s n'' Roses" daiļrades, ja labi iedomājas, var sazīmēt arī kādas "The Darkness" līdzības, tikai diemžēl dziedātāja balss bija gauži neinteresanta, dziesmās jūtama naftalīna smaka, ko diemžēl nepaglāba arī kompozīcijas "Metāliskā zivs" laikā iznestā kartona zivs dekorācija un teatralizētā apšaude beigās. Kaut jāatzīst, ka viena no konkursa pārliecinošākajām grupām.

Ernesta Mediņa Band 3/10

Grupa, kas visātrāk sagatavojās savam iznācienam. Ļoti jauni puiši un jaunas meitenes, gluži kā pa taisno no skolas sola, muzicē vieglā estrādes džeza žanrā. Pārāk bikli un akadēmiski, taču savā ziņā simpātiski. Būtībā Ernesta Mediņa Band varbūt ar laiku varētu dēvēt par Morning After jaunāko brālīti. Rezumējums - mūzikas skolas "džeza klases izlaiduma" eksāmena koncerts.

Apēdājs 3/10

Trio no Mālpils savam iznācienam gatavojās visilgāk, īpašu uzmanību pievēršot ģitāras tembru regulēšanai, diemžēl visas uzstāšanās garumā ģitāra tā arī nebija īsti labi dzirdama. Visas dziesmas tika pieteiktas ar kāpjošu intonāciju, mazliet spalgā, pat nazālā balsī. Smagnējs roks ar pank elementiem, nestabils bundzinieks, skaņa neturas kopā. Dziesmas nekādas, tiesa, jūtams, ka grupas solistam tomēr ir kas sakāms un dziesmu teksti ir savā ziņā pārdomāti.

Cilvēks ar putniņu 1/10

Puiši tērpušies zaļās strādnieku biksēs, kailām krūtīm, sākotnēji radīja zināmu intrigu. Fūzēts bass, ģitāra ar flanger efektu, taču pēc pirmajām taktīm - kārtējā dienas vilšanās.

Atceros 90. gadu sākumu, kad modē nāca Red Hot Chilli Peppers un Rage Against The Machine, toreiz arī pašmāju mūzikā radās pirmie centieni citēt šīs jaunās tendences, jāmin kaut vai H.M.P.. Arī "grunge" mūziku vieni no pirmajiem 1993. gadā iedzīvināja Latvijā "Blind Mike" u.c.

Varbūt Cilvēks ar putniņu ir izkalkulējis, ka tagad ir īstais brīdis, lai šāda mūzika jaunās skaņās atkal kļūtu aktuāla, kad drīz gaidāms kāds "rapcore revival" jaunas vilnis? Ja tā, tad nav skaidrs, kādēļ tad šīs jaunās skaņas man neizdevās saklausīt, bet tikvien kā kārtējo ārzemju paraugu neveiklu imitēšanu ...

The Sound 6/10

Grupa, kas vizuāli izskatījās gluži kā britu "Arctic Monkeys" ar totāli harismātisku solistu ādas jakā, atkailinātām spalvainām krūtīm un lieliskām saraustītām ķermeņa un roku kustībām. Mūzika visnotaļ primitīva, taču ar patīkamiem ritmiskiem pārrāvumiem. Lielākais mīnuss - trūkst interesantu melodiju.

***

Žūrijā bija mūzikas izdevniecības "Mikrofona ieraksti" valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve, mūziķi Jānis Jubalts, Mārtiņš Freimanis un Arnis Račinskis, mūzikas festivāla „Bildes” organizatore Tija Auziņa, mūzikas žurnālists Uldis Rudaks un Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš.

Nominācijā „Skatītāju simpātija” uzvarēja grupa "pFerde Post", kas balvā ieguva dāvanu karti 499 latu vērtībā no tūrisma biroja „Relaks Tūre”.

Īpašo balvu no radio SWH raidījuma „Priekšnams” un iespēju piedalīties „Priekšnams TV” 2006./2007. gada sezonā, kā arī singla ierakstu no ierakstu studijas „Sound Division” ieguva grupa "Lietotas mēbeles no Holandes". Savukārt grupas "pFerde Post" un "The Sound" ieguva iespēju spēlēt šā gada festivālā „Bildes”.

Nominācijā „Labākā vokāliste” uzvarēja Vic Anselmo, bet „Labākais vokāls” – Flame (grupa Busy Bee). Par labāko basģitāristu kļuva Jānis Olekšs no "Morning After", labāko soloģitāristu – Jānis Lukševičs, labāko bundzinieku Edgars Roga (abi no grupas „Lietotas mēbeles no Holandes”), bet par labāko dziesmu žūrija atzina grupas "Morning After kompozīciju „Saucu tevi”.

Galveno balvu un pirmo vietu ieguva Tumors.