/nginx/o/2018/08/02/11151058t1hc043.jpg)
Biju sev apsolījis par latviešu mūziku nerakstīt, ja nu vienīgi gadās kaut kas tāds, par ko nedrīkstētu nerakstīt. Tas, lūk, nu ir noticis. Sākšu ar to, ka, manuprāt, šis ir labākais ieraksts no izdevniecības «Upe» puses un labākais šajā žanrā - šogad jau nu noteikti.
Biruta Ozoliņa «Sirdsgrieži»
(Upe)
11/12
«Upe» reizi pa reizei sniedz klausītājam kādu patīkamu pārsteigumu, šoreiz šis pārsteigums Birutas Ozoliņas personā ir skāris arī mani. Zinot viņas iepriekšējo ierakstu «Bolta eimu», kurā dzirdama tikai Birutas balss un kokle, es kaut ko līdzīgu gaidīju arī no šā albuma. Pēc pirmajām ieraksta skaņām sapratu, ka esmu liecinieks vienam no šā gada, es nepārspīlēju, interesantākajiem diskiem pasaulē.
«Sirdsgrieži» ierakstīti 2002. gadā Rīgā. Tā tapšanā strādājuši vairāki producenti, to skaitā pati Biruta Ozoliņa un Gatis Gaujenieks, kura pārziņā ir ieraksta mikss un māsters. Ierakstā izmantoti taustiņinstrumenti, kokle, kontrabass, čells, dažādas perkusijas, bungas, bass. Grūti definēt mūzikas stilu, varbūt kāds to varētu dēvēt par etnodžezu, kas plaši izplatīts Skandināvijas valstīs. Katrā ziņā šajā albumā tā autoriem ir izdevies atrast balansu starp tradicionālo folkloru, postfolka un džeza mūziku.
/nginx/o/2018/08/02/11151057t1h2994.jpg)
Ja arī līdz šim esat uzskatījuši, ka ārpus akadēmiskās mūzikas Latvijas iespējas pasaules mūzikas kontekstā ir stipri ierobežotas, domāju, ka, noklausoties šo albumu, daudzi savas domas varētu mainīt.
/nginx/o/2018/07/19/10918901t1h31b4.jpg)